Joprojām sabiedrībā virmo kaislības saistībā ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Šādi pārkārtojumi notikuši arī pagātnē.
Joprojām sabiedrībā virmo kaislības saistībā ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Šādi pārkārtojumi notikuši arī pagātnē.
Tagad varam konstatēt, ka līdz šim visbagātākais ar reformām ir bijis 20. gadsimts. Šoreiz pievērsīšos Bauskas apriņķa vispārīgam raksturojumam pirms simt gadiem.
Saglabājas iedzīvotāju skaits
Platības ziņā Bauskas apriņķis tolaik bija lielāks – 2097,33 kvadrātkilometri (tagad – 1875,65 km2). Ziemeļaustrumos tas robežojās ar Daugavu pie Tomes un Daugmales. Arī Baldone tolaik ietilpa mūsu apriņķī, bet tagadējais Brunavas pagasts un dažas Bauskas rajona pašreizējās teritorijas piederēja Kauņas guberņai. Pēc lieluma Bauskas apriņķis tika uzskatīts par pašu mazāko Kurzemes guberņā.
Iedzīvotāju skaits apriņķī tolaik bija apmēram tikpat liels kā mūsdienās – 1897. gada tautas skaitīšanā uzrādīti 50547 iedzīvotāji. Lielākā minoritāte bija ebreji, tai sekoja vācieši, lietuvieši un poļi. Krievi un čigāni tolaik piederēja pie mazākajām minoritātēm – apriņķī dzīvoja ap simt katrai no šīm tautām piederīgo. Izglītības jomā Bauskas apriņķis ar 91 procentu lasīt un rakstīt pratēju ieņēma pirmo vietu Zemgalē (trešo vietu Kurzemes guberņā aiz Ventspils un Talsu apriņķa). Tolaik visizglītotākā bija Vidzeme. Tur šis rādītājs visos apriņķos pārsniedza 93 procentus, bet Latgale bija atpalikusi – lasīt un rakstīt pratēju bija tikai ap 50 procentu. Apriņķī tolaik pastāvēja 49 skolas, no tām vairākums – nelielas pagastu pamatskolas.
Tikai 20 zemnieku saimniecību
20. gadsimta sākumā mūsu apriņķa tautsaimniecībā joprojām galveno vietu ieņēma muižas. Šeit uzskaitītas 73 muižas, no tām 40 bija dzimtmuižu (privātīpašumi), 24 «kroņa» muižas (valsts īpašumā), 11 mācītājmuižu un četras «kroņa» mežu muižas. Lielākā dzimtmuiža bija Iecava ar 21678 desetī- nām zemes (desetī- na – 1,0925 ha), tai sekoja Rundāle ar 9470 desetīnām un Skaistkalne ar 4061 desetīnu. Dzimtmuižām piederēja arī Vecmēmeles un Danes muižas, kas nepārsniedza simt desetīnu platību. Tolaik mūsu apriņķī bija 20 zemnieku saimniecību, kuru platība pārsniedza simt desetīnu. Visā apriņķī skaitījās 1932 zemnieku saimniecības, vēl bija aptuveni 500 sīkāku zemes gabalu (amatnieku saimniecības un tā saucamās zaldātu zemes). Vairākums zemnieku saimniecību jau bija izpirktas no muižas, bet daļā zemnieki vēl atzīti par muižas saimniecību rentniekiem.
Uz Jelgavu – ar diližansu un tvaikoni
No rūpniecības iestādēm mūsu apriņķī darbojās četri alus brūži, piecas ūdensdzirnavas, divas kokzāģētavas, seši ķieģeļcepļi.
Bauskas apriņķī 20. gadsimta sākumā pastāvēja 37 dažādas biedrības, no tām vecākā bija 1869. gadā dibinātā Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Ārpus Bauskas pilsētas vecākā bija 1871. gadā izveidotā Iecavas dziedāšanas biedrība.
Satiksmes jomā Bauskas apriņķis bija nedaudz atpalicis, jo vienīgā dzelzceļa līnija gadsimta sākumā bija 1904. gadā pabeigtais Jelgavas–Krustpils sliežu ceļš. Tas skāra vienīgi mūsu apriņķa ziemeļu daļu. Bija arī projekti par jaunas dzelzceļa līnijas izbūvi no Rīgas uz Bausku, bet tie netika realizēti. Tolaik uz Rīgu no Bauskas galvenokārt brauca caur Jelgavu, jo zemesceļi bija visai slikti, pavasaros un rudeņos pilnīgi neizbraucami.
Daži izmanto telefonu
Informācijas nozarē liela nozīme bija pasta sakariem. Telefons un telegrāfs tolaik Bauskā un vēl dažās apriņķa vietās bija sastopams, bet tos lietoja nedaudz iedzīvotāju. Apriņķim nebija sava informatīva laikraksta, jo Bauskā klajā laistā sludinājumu lapa ir uzskatāma par pilsētai domātu komercinformāciju.
Cariskās Krievijas pārvaldes iestāžu galvenais balsts bija policija. Mūsu apriņķī tolaik bija divi policijas iecirkņi – Bauskā un Iecavā. To pārziņā atradās arī apkārtējo pagastu teritorija. Policistu skaits gan bija neliels.
