Labklājības ministrija sākusi informācijas kampaņu par veselības aprūpi, ģimenes ārstu praksi, pacienta tiesībām un pienākumiem.
Labklājības ministrija sākusi informācijas kampaņu par veselības aprūpi, ģimenes ārstu praksi, pacienta tiesībām un pienākumiem.
Informācija
Līdz marta beigām katru ceturtdienu Latvijas Radio 1. programmā plkst. 18.30 skanēs šai tēmai veltīts raidījums «Dzīve un dzīvošana». Cikla pirmo pārraidi varēja noklausīties 6. janvārī.
Savukārt Latvijas Televīzijas 1. kanālā katru otro sestdienu no 29. janvāra līdz 8. aprīlim plkst. 18.40 būs raidījums par veselības aprūpes organizācijas jautājumiem. To vadīs Jūras medicīnas centra vadītājs ārsts Jānis Birks. Pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā tiks izskaidrotas arī medicīnas darbiniekiem – gan izplatot informatīvus materiālus, gan organizējot seminārus.
… un komentārs par «zināšanu māti»
Tiesības realizēt informatīvo kampaņu konkursa kārtībā esot ieguvusi firma «P. R. A. E. sabiedriskās attiecības», kura šim nolūkam izlietos Pasaules Bankas piešķirtos 16000 latu. Tāda informācija žurnālistiem tika sniegta 5. janvārī, speciāli šim jautājumam veltītā preses konferencē Labklājības ministrijā.
Gatavojoties iepriekš solītajai diskusijai par ģimenes ārstu darbu, biju paņēmusi līdzi uz Rīgu jau 1998. gada septembrī klajā laisto «Bauskas Dzīves» speciālpielikumu. Tajā ir sniegta informācija par visiem mūsu rajonā diplomētajiem ģimenes ārstiem, primārās aprūpes terapeitiem un pediatriem, pacientu tiesībām un pienākumiem. Pacientu reģistrācija pie primārās veselības aprūpes ārstiem Viduslatvijas slimokasē sākās 1998. gada 1. septembrī. Pašlaik savu ārstu Bauskas rajonā ir izvēlējušies 80 procentu iedzīvotāju (slimokasē kopumā 73 procenti). Kopš reģistrācijas sākuma «Bauskas Dzīve» regulāri rakstījusi par šiem jautājumiem.
To, ka ministrijas iecerētā informācijas kampaņa ir, maigi sakot, novēlota, preses konferencē pauda arī dažu citu rajonu avīžu žurnālisti. Taču labklājības ministra padomnieks V. Jaksons un Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers šos iebildumus nepieņēma. Informēšanas ziņā neko nokavēt nevarot, jo atkārtošana taču esot zināšanu māte.
Izskanēja ierosinājums, ka varbūt Pasaules Bankas piešķirtos 16000 latu lietderīgāk būtu bijis konkursa kārtībā piešķirt ģimenes ārstu prakšu sertificēšanai, kas, starp citu, ir diezgan dārgs pasākums. Daudzviet ģimenes ārsti nespēj nokļūt pie saviem pacientiem tāpēc, ka viņiem nav sava transporta. Dažiem nav pat parastā, kur nu vēl mobilā telefona. Radās priekšstats, ka nauda, kas viegli nākusi, tikpat viegli notērējama. Ministrijas ierēdņi no žurnālistiem atgaiņājas kā no uzmācīgi sīcošām mušām. Ko nu mēs stāstot, kas tas par ģimenes ārstu bez auto, bez telefona, lai taču meklējot palīdzību savās pašvaldībās. Tā arī neizdevās augstajos krēslos sēdošos pārliecināt, ka diezgan liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām paši par savu naudu pērk auto, telefonus un paši maksā savus rēķinus.
