Kārtējos grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» Saeima pieņēma 16. decembrī.
Kārtējos grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» Saeima pieņēma 16. decembrī.
Tie stājušies spēkā 2000. gada 1. janvārī. Lasītājus varētu interesēt dažas ļoti svarīgas likuma normas.
Visiem, kuri savus dzīvokļus vēl nav privatizējuši, ir svarīgi zināt, ka likums par pēdējo privatizācijas pieteikuma iesniegšanas termiņu nosaka 2000. gada 1. novembri. Neatkarīgi no tā, kad saņemts privatizācijas paziņojums. Tātad – pat gadījumā, ja privatizācijas paziņojums saņemts jau 1996. gadā, cilvēki vēl var pieteikties tā privatizācijai un veikt to līdz 2000. gada 1. novembrim. Atgādinājumi vai jauni paziņojumi nevienam netiks sūtīti, iedzīvotājiem pašiem jāinteresējas un jāizvēlas – privatizēt dzīvokli vai palikt īrnieka statusā.
Likumā iekļautajā 77. pantā runāts par iespējamo rīcību, ja iedzīvotāji nevēlēsies privatizēt dzīvokli. Tie paliks pašvaldības īpašums. Vairākas likuma normas īpaši aizsargā īrniekus. Ja pašvaldība lems par šāda dzīvokļa pārdošanu, pirmpirkuma tiesības būs īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Savukārt pārdot šādus dzīvokļa īpašumus pašvaldība varēs vienīgi ar īrnieku un visu pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišanu.
Likumā parādījusies arī norma, kas attiecas uz valsts īpašumā palikušajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem un neprivatizētajām māju daļām. Likums paredz, ka šie neprivatizētie valsts īpašumā esošie objekti no 2001. gada kļūst par pašvaldību īpašumu un nododami pašvaldībām.
V. ČAČS,
Bauskas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks