Šī gada sējai Bauskas rajonā pārbaudītas 305 tonnas vasarāja sēklas, ko izmantos pašas zemnieku saimniecības.
Šī gada sējai Bauskas rajonā pārbaudītas 305 tonnas vasarāja sēklas, ko izmantos pašas zemnieku saimniecības.
Pārdošanai paredzētās sēklas kvalitāte noteikta vairāk nekā 500 tonnām.
Cītīgākie ir mūsu lielākie sēklaudzētāji, saka Valsts Augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta Bauskas rajona daļas vadītāja Jausma Sudmalniece. Ar viņu «Bauskas Dzīves» intervija par šī gada tendencēm sēklkopībā.
Pēc reorganizācijas kādreizējā inspekcija ieguvusi jaunu un sarežģītu nosaukumu. Kas mainījies jūsu iestādē?
– Pārkārtojumi, protams, skāruši visus lauku rajonus. Bauskā esam palikušas trīs darbinieces, agrāk bijām piecas. Kaimiņrajonos, Dobelē un Jelgavā, arī saglabātas trīs štata vietas. Vairākos Latgales un Vidzemes rajonos, kur darba apjoms ievērojami mazāks nekā pie mums, strādā tikai viens speciālists. Grāmatvedības uzskaite tagad notiek centralizēti, un mums vairs nav sava grāmatveža, kā tas bija līdz šim.
Organizatoriskie jauninājumi taču neietekmē darba saturu.
– Protams, turpinām pārbaudīt sēklas kvalitāti un sniegt konsultācijas visiem, kuriem tās vajadzīgas. Īpaši laba sadarbība izveidojusies ar ilggadējiem klientiem. Pašlaik Bauskas rajona līderis sēklkopībā ir klientu kooperatīvā sabiedrība «Uzvaralauks». Jācildina agronomes Vizmas Valterānes zināšanas, precizitāte un godīgums darbā. Arī zemnieku saimniecībā iespējams labi sakārtot sēklkopību. Mežotnieks Jānis Dzelzkalējs iegādājies graudu tīrīšanas un šķirošanas iekārtas, kas tiek rūpīgi koptas un regulētas. Viņš laikus noskaidro kvalitāti un, ja vajadzīgs, sēklu atkārtoti pārtīra pirms pārdošanas. Pozitīvi varu raksturot arī Jura Grīna, Modra Villas zemnieku saimniecību veikumu, paju sabiedrību «Līdums», «Svitene», SIA «Ceraukstīte» darbu.
Sēklaudzētāji par iztirgoto šķirnes sēklu saņēma valsts subsīdijas. Vai tās saglabāsies arī šogad?
– Kaut gan jaunais nolikums vēl nav apstiprināts, droši zināms, ka subsīdijas būs. Diemžēl mazākas nekā iepriekšējā gadā.
Tāpat kā citās nozarēs, arī sēklkopībā būs jāņem vērā Eiropas Savienības standarti. Vai mūsu lauksaimnieki ir pietiekami sagatavoti pārmaiņām?
– Domāju, ka pieredzējušie sēklaudzētāji spēs stingros noteikumus izpildīt. Vissvarīgākais – ievērot sēklaudzēšanas noteikumus, nodrošināt iekārtu un līniju precizitāti. Eiropas valstīs visu pārdodamo preci fasē maisos un nekādi nav pieļaujams, ka to varētu iegādāties citādi. Es ticu, ka arī mūsu lauksaimnieki kādreiz varēs sēklu eksportēt ārpus Latvijas.
Baušķenieki iesaistījušies Latvijas Sēklaudzētāju asociācijā. Kāda ir tās loma pārmaiņu periodā?
– Vienpadsmit mūsu rajona sēklaudzētāju iestājušies asociācijā. Enerģiski strādā tās priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tagad sēklaudzētājiem ir vairāk iespēju izglītoties. Februārī, piemēram, Saulainē notiks Zemgales novada sanāksme. Detalizēti aplūkos Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumu, kas stājies spēkā no šī gada pirmā janvāra.
Fakti
1999. gadā Bauskas rajonā analizēts 1300 graudaugu sēklas paraugu, 420 iesniegts no zemnieku saimniecībām, pārējie – no statūtsabiedrībām.
420 paraugiem veikta pilna analīze (noteikta tīrība, dīdzība, mitrums, kukaiņu klātbūtne).
150 puķu un dārzeņu sēklas paraugu novērtēts SIA «Dārza apgāds».
Pašu sējai paredzētās sēklas viena parauga analīzes cena – Ls 1,50.
Pārdošanai paredzētā viena parauga analīzes cena – Ls 6,40.
