Kristīne Klimantoviča, kura aizraujas ar dzejas rakstīšanu, izglītojas Bauskas 1. vidusskolas 12. klasē.
Kristīne Klimantoviča, kura aizraujas ar dzejas rakstīšanu, izglītojas Bauskas 1. vidusskolas 12. klasē.
Kur tu rod iedvesmu dzejošanai un vai tev ir kāds īpaši mīļš autors?
– Ar iedvesmu ir tā, kā ir. Kādu dienu man top vairāki dzejoļi, bet gadās, ka mēnesī neuzrakstu ne rindiņas. Man vistuvākā šķiet Ārijas Elksnes dzeja.
Vai atceries pirmo uzrakstīto dzejoli?
– Jā, bet tas uzreiz netika pierakstīts. Es to paturēju atmiņā. Kad apjautu, ka tas ir atbilstīgs man, manai pasaules uztverei, tad to pierakstīju. Tas bija 7. klasē. Tad arī iekārtoju savu dzejoļu kladi.
Esi domājusi nākotni saistīt ar dzejas pasauli?
– Laikam, jā. Rakstīšana ir daļa manas dzīves. Mans sapnis ir izdot savu dzejoļu krājumu, un es centīšos to īstenot. Esmu izdomājusi tam nosaukumu – «Atklāsme».
Es rakstu vēstules, kurām nav adresāta. Tajās ir manas izjūtas, vēlmes, nepiepildītie sapņi. Rakstu arī dienasgrāmatu, bet to jau dara vairākums jauniešu.
Par ko ir tavi dzejoļi?
– Pārsvarā tie ir par mīlestību. Uzskatu, ka uz pasaules nav nekā skaistāka par to. Savus dzejoļus veltu cilvēkiem, kuri prot mīlēt. Dažreiz dzejā tēloju dabas ainas. Citreiz ieskanas arī skumjas.
