Labklājības ministrija un slimokases ierēdņi pēdējā laikā vairākkārt ir norādījuši, kā jāstrādā un ar ko jātiek galā ģimenes ārstam.
Labklājības ministrija un slimokases ierēdņi pēdējā laikā vairākkārt ir norādījuši, kā jāstrādā un ar ko jātiek galā ģimenes ārstam.
Presē tiek izvērsta diskusija par pacienta tiesībām, neaizsargātību un ārsta pienākumiem.
Kā šajā procesā jūtas paši dakteri? Vai viņi saņem materiālu un morālu gandarījumu? To «Bauskas Dzīve» centās izzināt sarunās ar ģimenes ārstēm Iecavā un Rundālē. Katra ir izvēlējusies savus «spēles noteikumus», tomēr apmierinātības nav. Publikācijā izmantota arī citu ģimenes ārstu sniegtā informācija.
Ģimenes ārste Santa Gulbe Rundāles doktorātā pacientus pašlaik pieņem remonta laikā.
Februārī te atklās par PHA-RE programmas finansējumu iekārtoto ārsta paraugpraksi, kam vajadzētu kļūt par primārās aprūpes mediķu mācību centru.
Atbalsta pašvaldība
Santa Gulbe ir ļoti pateicīga Rundāles pagasta pašvaldībai. Tā līdz šim finansējusi doktorātam siltumpiegādi, ūdeni un citu nepieciešamo, un dakterei par to nav jāmaksā pašai. Arī telpu remonts tiek veikts par pagasta līdzekļiem, jo PHARE programmas sniegtā dotācija paredzēta aprīkojuma un aparatūras iegādei.
Ar Viduslatvijas slimokasi Santa Gulbe noslēgusi tiešo līgumu. Viņai nav fiksētas algas, tomēr daktere saņem no slimokases visu par nopelnītajiem punktiem aprēķināto samaksu un pati norēķinās par izmantotajiem pakalpojumiem. Līdz ar to viņa veic ne tikai ārsta, bet arī savas prakses grāmatveža, direktora, dispečera, šofera pienākumus, jo nespēj algot vēl kādu.
Ierobežotas ārstniecības iespējas
2003 pacienti, galvenokārt Rundāles un Viesturu pagasta iedzīvotāji, līdz janvāra vidum bija reģistrējušies pie dakteres Santas Gulbes. Teritorija plaša, un dakterei jāpagūst uz pieņemšanu gan Saulainē, gan Bērstelē, arī Rundālē un jāveic mājas vizītes.
Ģimenes ārsts pašlaik ir iedzīts stūrī, spriež Santa Gulbe. Viņu grib padarīt par visatbildīgāko personu veselības aprūpes procesā, liek būt pieejamam pacientiem 24 stundas diennaktī. Iegūstot ģimenes ārsta sertifikātu, mediķis it kā atsakās no savas privātās dzīves. Pacientiem ir tiesības izvirzīt savas prasības, bet arī ārsts ir tikai cilvēks. Santa Gulbe atzina, ka jūtas izolēta no citiem kolēģiem. Nav laika satikties, lai pārrunātu problēmas, analizētu kļūdas. Jādomā tikai par punktu krāšanu, lai nodrošinātu iztikšanu sev un prakses attīstību.
Līdzekļu trūkuma dēļ tiek ierobežotas ārstniecības iespējas. Pašlaik slimokase noteikusi, ka mēnesī ģimenes ārsts tikai trīs pacientus drīkst nosūtīt uz plānveida izmeklēšanu Stradiņa klīnikas stacionārā.
«Kā uz adatām»
Labklājības ministrijas ārstniecības departamenta rīkojums par to, ka tikai daži speciālisti pieejami bez ģimenes ārsta nosūtījuma, padarījis primārās aprūpes mediķi par dispečeri, sprieda Santa Gulbe. Pirmais darbs, sākot pieņemšanu, ir ātri uzklausīt tos, kuriem nepieciešams nosūtījums pie ausu, kakla, deguna slimību speciālista, acu ārsta, ginekologa vai ķirurga. Dodoties pie kāda no šiem dakteriem bez ģimenes ārsta nosūtījuma, pacientiem jāmaksā.
Biedējot slimokases brīdinājums, kas tika izteikts 20. janvārī rajona mediķu konferencē. Ja ģimenes ārsta darba laikā pie viņa reģistrētajam pacientam nepieciešamo mājas vizīti nākšoties veikt neatliekamās palīdzības dienestam, no primārās aprūpes ārsta tikšot iekasēts desmit latu. Tas piespiedīšot «sēdēt kā uz adatām». Pat pamest pacientu pieņemšanu vienā apkalpojamās teritorijas doktorātā, lai trauktos pie sirdzēja, kurš dzīvo 20 kilometru attālumā. Ģimenes ārsts par mājas vizīti no pacienta drīkst prasīt vienu divus latus, bet ātrā palīdzība – daudzkārt vairāk.
