No 2000. gada Latvijas slimokasēs ģimenes ārstu darba finansēšanai bija paredzēts ieviest kapitācijas modeli.
No 2000. gada Latvijas slimokasēs ģimenes ārstu darba finansēšanai bija paredzēts ieviest kapitācijas modeli.
Tas atšķiras no pašlaik lietotās, tā sauktās punktu sistēmas. Kapitācijas princips paredz ārsta darbu atalgot pēc pacientu skaita, nevis pēc veikto darbību daudzuma (jo vairāk izmeklējumu, jo vairāk punktu).
Kapitācijas līgumus slēgs individuāli
Sadalot līdzekļus, katrs ārsts atbilstoši pacientu skaitam saņemtu tā saukto galvasnaudu. Paredzētas piemaksas atkarībā no iedzīvotāju blīvuma, attāluma līdz slimnīcai, paredzot algu ārsta palīgam vai medicīnas māsai.
1999. gada septembrī kapitāciju ieviesa Vidzemē un Latgalē. Bauskas rajonā eksperimenta kārtā pēc šī principa strādā vienīgi ģimenes ārste Iveta Grigaļūne Codes pagastā. Pie viņas pašlaik reģistrējies 1591 pacients.
Labklājības ministrijas preses konferencē janvāra sākumā ministra padomnieks Viktors Jaksons atzina, ka pārējās slimokasēs šādā veidā kapitācija 2000. gadā netiks ieviesta. Pagaidām arī ģimenes ārsti turpināšot strādāt pēc punktu sistēmas. Katra slimokase varēšot lemt, ar kuru sertificētu ģimenes ārsta praksi kapitācijas līgumu noslēgt individuāli.
Jāiegulda privātie līdzekļi
Bauskas rajonā uz to varētu pretendēt vienīgā sertificētā ģimenes ārsta prakse. Tā atrodas Bauskā, Plūdoņa ielā 58, un pieder dakterei Lijai Krūmiņai. Viņa strādā arī par Bauskas slimnīcas terapijas nodaļas vadītāju. Daudz laika prasījusi prakses vietas iekārtošana, tāpēc L. Krūmiņa uzskata, ka viņa nav pietiekami aktīvi piesaistījusi pacientus. Pašlaik viņu par savu ārsti izvēlējušies 600 personu. 21. janvārī ar ģimenes ārsti L. Krūmiņu līgumu piekritusi noslēgt arī Viduslatvijas slimokase.
Lija Krūmiņa uzskata, ka savu ārsta praksi sākusi veidot jau 1994. gadā, kad nopirkusi dzīvokli, kurā iekārtotas darba telpas. Liels atbalsts ir bijusi Labklājības ministrijas konkursa rezultātā saņemtā mērķdotācija, ko Lija Krūmiņa ieguvusi 1998. gadā. Tomēr ieguldīts arī ļoti daudz personisko līdzekļu.
Prakses sertifikāciju veic bezpeļņas uzņēmums valsts akciju sabiedrība «Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģijas aģentūra». L. Krūmiņa stāstīja, ka vispirms jākomplektē prāvs dokumentu kopums. Sertifikācijas priekšapmaksa ir Ls 30. Sertifikācijas komisija izpēta dokumentus un izbrauc uz vietas. Par to jāmaksā vēl Ls 62,02. Tie ārstam jāizņem no savas kabatas.
Jāstrādā trijos darbos
Atbildot uz jautājumu, kāpēc nereti ģimenes ārsti cenšas apvienot darbu praksēs ar citiem pienākumiem stacionārā, L. Krūmiņa sacīja, ka to darīt piespiež medicīnas nepietiekamais un nestabilais finansējums. Arī ārstam gribas ēst, jāgādā par ģimeni, bērnu skološanu. Tāpēc L. Krūmiņa negrasās atstāt slimnīcas nodaļas vadītājas vietu tik ilgi, kamēr to neaizliegs likums. Mežotnē praktizē ģimenes ārste un vienlaikus Bauskas slimnīcas galvenā daktere Maruta Priedīte. Viņa tikko nozīmēta arī par atbildīgo neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos. Bauskas slimnīcas terapijas nodaļā strādā ģimenes ārste Marija Bosko. Ģimenes ārste Zinaida Sprance ir Vecumnieku slimnīcas galvenā ārste.
Ģimenes ārstu viedoklis par pašreizējo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu – šodienas laikraksta 6. lappusē.
