Valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži» 21. janvārī Bārbelē rīkoja pirmo cirsmu izsoli.
Valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži» (LVM) 21. janvārī Bārbelē rīkoja pirmo cirsmu izsoli.
No Vidusdaugavas mežsaimniecības piedāvātajām 28 kailcirtēm bijušajā Bauskas virsmežniecības teritorijā nosolīja septiņas par kopējo summu 16100 latu un koksnes krāju- 1394 kubikmetri.
Izsolē uz cirsmām bija pieteikušās četras juridiskas un viena fiziska persona. Cirsmas vajadzēja «izkarot» vairāksolīšanā, kuras solis bija noteikts – 50 latu. Pats vērtīgākais «solījums» bija 7100 latu, pieticīgākais – 450 latu.
«Atšķirībā no Bauskas apkārtnes, Taurkalnes un Jaunjelgavas pusē, kur lielāki mežu masīvi, vērtē ir lielas cirsmas un solītāji ir mežizstrādes firmas,» sacīja Vidusdaugavas mežsaimniecības izpilddirektors un izsoles vadītājs Mārtiņš Krūmiņš. Viņš uzsvēra, ka pašlaik LVM lielu uzmanību veltī tirgus izpētei, lai apzinā- tu katra reģiona īpatnības. Līdz 10. februārim Vidusdaugavas mežsaimniecība nodomājusi sarīkot nākamo izsoli.
Pagasts uzņemas «malkas koordinēšanu»
27. janvārī rajona pašvaldību vadītāji Bauskā aicinājuši uz tikšanos Vidusdaugavas mežsaimniecības vadību, lai noskaidrotu, kā organizēt malkas izsniegšanu iedzīvotājiem valsts mežā.
Daļu pagastu padomju priekšsēdētāju satraukusi vēsts, ka LVM varētu rīkot malkas cirsmu izsoli pašvaldībām, kas savukārt iedzīvotājiem organizēs cirsmu izstrādi, pārzinot reālo malkas pieprasījumu. Par vienu no argumentiem, kādēļ pagastu pašvaldības nevar piedalīties izsolēs, tiek minēts līdzekļu trūkums. Rundāles pagasta pašvaldība Aivara Okmaņa vadībā jau parūpējusies, lai pagasta padomē tiktu apkopoti pieprasījumi pēc malkas. To sagā- dāt iedzīvotājiem piekritusi mežizstrādes firma «Bērzkalni».
Izpilddirektors neiebilst
«No Latvijā esošo astoņu mežsaimniecību direktoriem mēs esam seši, kuri ir par to, lai pašvaldības varētu malkas cirsmas iegādāties bez izsoles. Protams, ar nosacījumu, ka pašvaldība rūpējas par kārtī- bu cirsmā,» bilst M. Krūmiņš. Viņš nenoliedz, ka pagaidām ir vēl vairāki citi trūkumi, kas pēc iespējas ātrāk jānovērš LVM darbībā. Piemēram, cirsmas izstrādes līgumu jābrauc noslēgt uz Koknesi, kur atro- das Vidusdaugavas mežsaimniecības kantoris. «Ceru, ka tuvāko mēnešu laikā mēs novērsīsim šīs neērtības,» tā M. Krūmiņš.
Savukārt Skaistkalnes iecirkņa mežsaimniecības meistars Kaspars Riže visiem, kuri tīko malku valsts mežā, iesaka vispirms izrēķināt, vai nav izdevīgāk iegādāties jau sazāģētu malku ar piegādi mājās. Meistars vairākkārt pārliecinājies, ka cilvēki pārmaksā, neizprotot atšķirību starp koksnes steriem un kubikmetriem.
