Godinot ilggadējās pedagoģes Natālijas Šaršņevas darba mūžu, 27. janvārī Mežotnes pamatskolā notika sarīkojums.
Godinot ilggadējās pedagoģes Natālijas Šaršņevas darba mūžu, 27. janvārī Mežotnes pamatskolā notika sarīkojums.
Skolotāja Šaršņeva Mežotnē nostrādājusi 52 gadus, mācot bērniem krievu valodu un literatūru.
No šī gada 1. janvāra viņa darbu pārtraukusi. Par skolotāju Natālija Šaršņeva sākusi strādāt 1940. gadā. Viņas pirmā darbavieta – Krasnojarskas apgabala Abakanas pilsētas skola. Kara laikā, vietējā slimnīcā kopjot ievainotos kareivjus, Natālija iepazinusies ar latvieti no Iecavas pagasta un apprecējusies.
Skolotāja Šaršņeva absolvējusi Abakanas skolotāju institūtu, bet vēlāk – arī Daugavpils Pedagoģisko institūtu. «Par skolotāju jāpiedzimst, jo tas ir īpašs talants. Es neprotu citu darbu un nemāku pateikt, vai kāds varētu būt labāks par manējo,» atzīst ilggadējā pedagoģe.
Nedēļu pēc ierašanās Latvijā jaunā sibīriete sākusi apgūt svešo valodu. Vīratēvs un vīramāsas viņai vispirms iemācījuši dažādu priekšmetu nosaukumus, bet valodas nianses Natālija atklājusi saskarsmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
Pie skolotājas Šaršņevas mācījušās mežotnieku trīs paaudzes. Viņa labi atceras kādreizējo skolnieku, Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu: «Puisis bija mērķtiecīgs un neatlaidīgs. Ja kaut ko nesaprata, tad burtiski neatstājās no skolotāja. Jānim visu vajadzēja pamatīgi noskaidrot.» N. Šaršņeva lepojas, ka daudzi bijušie audzēkņi izvēlējušies pedagoģisko darbu. Šādu piedāvājumu tikko saņēmusi arī viena no skolotājas mazmei- tām – Policijas akadēmijas maģistrante.
Mežotnes pamatskolas direktore Agita Kalniņa, raksturojot Natāliju Šaršņevu, uzsvēra: «Viņa apveltīta ar milzīgu atbildības izjūtu. Darbs ir skolotājas sirdslieta.» Vēl jaunā direktore piebilda, ka apbrīnojot vecākās kolēģes sabiedrisko rosību un prasmi lieliski saprasties ar cilvēkiem.
