Brīdi pa brīdim redakcija saņem šāda satura anonīmus tālruņa zvanus un neparakstītas vēstules: “Mīļā avīze, sāciet reiz cīnīties pret nelegālajiem kontrabandas alkohola tirgotājiem.”.
Brīdi pa brīdim redakcija saņem šāda satura anonīmus tālruņa zvanus un neparakstītas vēstules: «Mīļā avīze, sāciet reiz cīnīties pret nelegālajiem kontrabandas alkohola tirgotājiem. Cik ilgi tas tips pa tirgu staigās, glūnīgi lūrēdams apkārt, pagrīdes grādīgos piedāvādams? Uzrakstiet par viņa nekaunību! Ko tur slēpt, visi taču zina, kurš Bauskas tirgū kontrabandas spirtu pārdod.» Visi zina, bet konkrēti parakstītus iesniegumus par šī biznesmeņa pretlikumīgo darbību droši vien neviens policijai vai prokuratūrai nav iesniedzis… Kurš nav pie rokas pieķerts un notiesāts, tas avīzē pilnā vārdā nav saucams, to nosaka ne tikai žurnālistu ētika, bet arī likumdošana.
Pagājušajā ceturtdienā, tiekoties ar ministru prezidentu Andri Šķēli, rajonu laikrakstu žurnālistiem viens no vaicājumiem bija – kad tiks pielikts punkts kontrabandas alkohola tirgošanai un «točkām». Premjers strikti un nepārprotami norādīja – tad, kad vietējās pašvaldības sāks strādāt un kad iedzīvotāji paši kļūs drosmīgāki un atbildīgāki. Jā, kontrabandas alkohols un kontrabandas cigaretes tirgū 1999. gadā valstij nav ļāvušas realizēt akcīzes nodokļa iekasēšanas plānu. Tas izpildīts par 95,7 procentiem (turpretī uzņēmumu ienākuma nodoklis – par 108,1 procentu).
Tātad – ar pagrīdes spirta tirgotājiem jācīnās un tautas nodzirdīšana jāierobežo vietējai pašvaldībai, mūsu pilsētā – Bauskas Domei. Vakar Valmierā stājās spēkā noteikumi, kas nakts laikā vispār aizliedz alkohola tirgošanu pilsētā, tādi paši noteikumi pieņemti Olainē, Jelgavā. Kā stāsta Valmieras mērs Māris Kučinskis, pie viņiem darbojas un stingri tiek kontrolēta arī noteikumu izpilde par nepieļaušanu pārdot grādīgos nepilngadīgajiem. Ja kāds tirgotājs tiek «pieķerts» šajā pretlikumīgajā darbībā, viņš zaudē alkoholisko dzērienu tirgošanas licenci. Kopā ar policiju kontroles darbā iesaistās arī pilsētas Dome. Tas izklausās kā brīnums baušķeniekiem. «Bauskas Dzīvei» nav informācijas, ka mūsu pilsētas Dome būtu pieņēmusi kādu lēmumu pret pilsētnieku nodzirdīšanu (lai gan žurnālists piedalās visās Domes sēdēs, kā to atļauj likums). Dome tikpat kā nekontrolē, kādos mērogos pusaudži pērk alkoholu. Kādā sarunā ar vienu Bauskas tirdzniecības uzņēmumu īpašnieku, viņš žurnālistei tā arī pateica: «Mūsu veikalā stingri skatos, lai nepārdotu nepilngadīgajiem alkoholu. Te zēni to nedabū, bet aiziet uz blakus veikalu un tur nopērk. Vai tā ir normāla konkurence? Vai policijai un pilsētas Domei nav jākontrolē visi vienādi?»
Reiz avīžnieki visus lasītā ju ziņojumus nosūtīja policijai un tā «sadūšojās» reidam, pieaicinot žurnālistu. Tika piekodināts, lai slepenība būtu vislielākā. Reida rītā tirgū nebija nekādu pazīmju par nelegālas preces esamību (lai gan viss ritēja, kā ierasts, gan dienu agrāk, gan dienu vēlāk). Vajadzīgie vajadzīgajiem visu laikus paziņoja. Neviens pie rokas nav noķerts, jo nav jau to, kuri grib ķert…
