Televīzijas ziņu raidījumā skatījos, kā pēc četru dienu darba no tā tiek atbrīvota Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomniece kultūras jautājumos M. Lagzdiņa.
Televīzijas ziņu raidījumā skatījos, kā pēc četru dienu darba no tā tiek atbrīvota Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomniece kultūras jautājumos M. Lagzdiņa. Jutos šokēta, vērojot kancelejas vadītāju M. Bondaru, kurš tā vien trinās un grozījās, lai izvairītos no atbildes. Ko īsti noziegusies šī pēc skata simpātiskā sieviete, ka tiek padzīta kā tāda sasmērējusies priekameita?
Cik bija nojaušams, to nevarēja izskaidrot arī pati M. Lagzdiņa, kura šim amatam esot nolūkota kā labākā starp citiem pretendentiem. Bet atklājās, ka ar viņu darba līgums nav bijis noslēgts, kad pirmais uzdevums jau uzticēts. Tagad prezidentes bijusī padomniece nevar pat tiesā palīdzību meklēt, jo nav taču dokumenta, kas apliecinātu, ka viņa Rīgas pilī būtu strādājusi.
Ja tā atļaujas rīkoties visaugstākā kanceleja, ko lai pārmet firmu īpašniekiem? Viņi atļaujas darbā pieņemt, izdodot mutvārdu pavēles, iztiek bez papīru smērēšanas, nodokļus nemaksā un simbolisko samaksu pasniedz aploksnītē. Strādājot pie tādiem darba devējiem, cilvēks jūtas beztiesīgs kā pārdevēja tirgus stendā, ko jebkurā brīdī var izmest laukā kā kaķēnu. Valsts Prezidentes Kanceleja šoreiz rīkojusies tieši tāpat.
O. MAURIŅA
Bauskā
