Andris Baļčūns 30. janvārī ievēlēts par Bauskas luterāņu draudzes priekšnieku. Daudziem viņš pazīstams kā prasmīgs drēbnieks.
Andris Baļčūns 30. janvārī ievēlēts par Bauskas luterāņu draudzes priekšnieku.
Daudziem viņš pazīstams kā prasmīgs drēbnieks.
Pastāstiet, lūdzu, Andri, par savu ticības pieredzi!
– Tā nav saistīta ar bērnību. Mani ģimenes locekļi baznīcu neapmeklēja, mēs par ticību nerunājām. Vidusskolas laikā, kad Ziemassvētkos un Lieldienās skolotājas stāvēja un skatījās, kurš, spītējot aizliegumam, nāks uz baznīcu, manī radās protests. Tieši tādēļ es nācu, lai viņas mani ieraudzītu. Tomēr nekādas sekas neradās, jo bija sācies Atmodas laiks.
Man šķiet, ka vislielākais nopelns bija manai sievai Lindai. Tolaik viņa mācījās vidusskolā, mēs draudzējāmies. Tieši Linda bija pirmā, kura sāka runāt par lietām, kas agrāk mani nebija interesējušas. Pievienojās viņas klasesbiedres, un sāka veidoties domubiedru pulciņš. Gluži apzināti uz baznīcu devos, šķiet, 1994. gadā.
Varbūt atsauksit atmiņā šīs izjūtas?
– Baznīcēni dziedāja, skanēja daudz trīcošu balsu. Sākumā ar draudzes vecāko paaudzi mums nebija nekādas saskarsmes. Mēs, jaunieši, nodibinājām ansambli, kopīgi apmeklējām iesvētes mācības un piedalījāmies Bībeles studijās.
Un tomēr – kad jūsu pasaules uztverē notika lūzums?
– Abi ar Lindu aizbraucām uz svētdienas skolas vasaras nometni Saldū. Tad man sākās jauna, gluži neparasta dzīve. Visspēcīgāko impulsu guvu sarunās ar Saldus luterāņu mācītāju. Tās mani iespaidoja daudz vairāk nekā dievkalpojums. Zinu, ka dažiem pievēršanās ticībai saistīta ar tādu kā eiforiju. Es to neizjutu, nepārtraucu arī pazīšanos ar vecajiem draugiem, nepametu darbu. Vienkārši jutu nepieciešamību brīvo laiku pavadīt ar domubiedriem.
Vairāki mani paziņas pēc pievēršanās kristietībai gandrīz fanātiski sāka aizrauties ar Bībeles lasīšanu. Ar jums arī tā notika?
– Apņēmos izlasīt visu Veco Derību. Tiku apmēram līdz pusei, kad sapratu – priekšzināšanu trūkums kļūst traucējošs. Lasīt Bībeli, nezinot jūdu vēsturi, manuprāt, nebūtu vēlams. Linda jau studēja teoloģiju, tāpēc varēja man palīdzēt noskaidrot daudz nozīmīgu lietu. Nekas nevar būt labāks par sarunu. Nepietiek, ka cilvēks vienatnē lasa un atstāj sevī neatbildētus jautājumus, jo tie var radīt nopietnas pretrunas. Ļoti svarīga ir viedokļu apmaiņa. Doma «jāizskalo caur smiltīm».
Ko jūs esat ieguvis un ko zaudējis, kļūdams kristietis?
– Vērtību sistēma krietni mainījusies. Agrāk ļoti svarīga šķita nauda, tagad attieksme pret to citāda. Nē, naudas nozīmi nenoliedzu. Galu galā mēs dzīvojam šajā pasaulē.
Mainījusies arī izturēšanās pret cilvēkiem. Man šķiet, ka esmu kļuvis atvērtāks, mazinājies egoisms. Taču nejūtos «iesūnojis» baznīcas četrās sienās. Joprojām patīk ātri traukties ar auto. Man ir vaļasprieki, piemēram, braukšana ar sniega dēli. Strādāju tāpat kā līdz šim. Ja nepieciešams, līdz vēlai vakara stundai.
Maniem vecajiem draugiem katrā izdevīgā gadījumā patīk labvēlīgi pazoboties. Dažreiz viņi mēdz uzdot arī nopietnus jautājumus. Es atbildu, taču nemēģinu draugus iespaidot sekot manam piemēram. Katram pienāks laiks, kad viņš izjutīs Dieva aicinājumu.
