Vasarā pat ūdensaugi palīdzēja noteikt zivju uzturēšanās vietu, taču ziemā nākas urbt desmitiem āliņģu, lai atrastu zivju bedri, zivis ir kļuvušas neaktīvas.
Vasarā pat ūdensaugi palīdzēja noteikt zivju uzturēšanās vietu, taču ziemā nākas urbt desmitiem āliņģu, lai atrastu zivju bedri, zivis ir kļuvušas neaktīvas.
Līdaku uzvedību ir grūti saprast, jo šīs plēsīgās zivis šajā laikā neinteresē žirgtu zivju mazuļi, jūsu ēsmas zivtiņas. Februārī līdaku cope nav īpaši sekmīga.
Brekši un raudas ir kļuvuši sevišķi uzmanīgi, bieži vien ir tā – sardziņš vai pludiņš signalizē par copi, bet pēc piecirtiena atkārtoti nekā nav, labākā gadījumā palikusi tikai tārpa driska.
Visbiežāk ņem ķīši un asari, jūrā un jūras līcī uz bļitkas ķeras lucīši.
Februāri var uzskatīt par zivju copes «bada mēnesi».
16. – 17. februāris. Normālas copes dienas.
18. februāris. Zivis ņem ar «gariem zobiem», aktivitāte zūd.
19. februāris. Pārskatiet makšķernieku piederumus. Zivis neķeras.
20. februāris. Zivīm jau sāk parādīties ēstgriba.
21. – 22. februāris. Normālas copes dienas.
23. – 24. februāris. Aktīvi ņem asari, ķīši, uz bļitkas var piemānīt vēdzeles, bļitkas galā uzliekot slieciņu.
25. – 26. februāris. Teicamas copes dienas. Peipusā it sevišķi.
27. februāris. Laba diena asaru copei.
28. – 29. februāris. Laba diena brekšu un raudu copei, protams, ar iebarošanu.
