Melnītis šodien neatnāca pusdienās. Trauciņā bija iebērts tas pats «Kitekat», ūdens arī svaigs, suns, kurš varētu viņu traucēt, piesiets. Kaut kādam iemeslam taču jābūt!
Melnītis šodien neatnāca pusdienās. Trauciņā bija iebērts tas pats «Kitekat», ūdens arī svaigs, suns, kurš varētu viņu traucēt, piesiets. Kaut kādam iemeslam taču jābūt!
Mans runcītis ir gadu vecs. Ļoti tīrīgs, kārtīgs un arī salīgs. Jau no agra rudens viņš nakšņo tikai gultā, arvien biežāk iekārtojas zem segas, bet lietainās dienās vispār nemēdz iziet no istabas. Tāpēc Melnīša prombūtne šodien – vēsā un nemīlīgā februāra dienā – mani ļoti satrauca. Atbilde «parādījās» pati no sevis negaidītā, bet patīkamā veidā.
Melnītis sēdēja pie mājas sienas piesaules pusē, bet nebija viens! Viņam, cieši piespiedies, blakus tupēja otrs kaķis. Es uzreiz sapratu, – mans Melnītis ir iemīlējies un tā ir viņa pirmā kaķenīte. Izskatās glīta – gludu, melnu kažoku, la- bi barota, slaida un ar ami- zanti baltu astes galiņu. Melnīša gaume mani apmierinā- ja.
No sava pirmā randiņa Melnītis pārradās, kad jau sāka krēslot. Apetīte bija laba, kā vienmēr murrādams ielēca gultā, pastāstīja par dienas darbiem. Tikai vakarā apsēdās pie palodzes un apcerīgi skumji raudzījās tumšajā pagalmā. Zaļām kaķa acīm viņš tur noteikti saskatīja savas pirmās meitenes neredzamo soļu pēdas.
