Medicīnas statistika liecina, ka Latvijā vairāk nekā 55 procentiem mirušo nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības.
Medicīnas statistika liecina, ka Latvijā vairāk nekā 55 procentiem mirušo nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības (SAS).
Puse Latvijas vīriešu pīpē
Rietumeiropas valstīs šis rādītājs ir 35 procenti. Vīrieši šī iemesla dēļ Latvijā mirst pieckārt biežāk nekā sievietes. Turklāt vairākumā gadījumu tie ir cilvēki ekonomiski aktīvajā vecumā.
Tāpēc sirds un asinsrites sistēmas slimību profilakse un ārstēšana noteikta par vienu no prioritātēm. Pēc Pasaules Veselī- bas organizācijas ierosinājuma 2000. gads Latvijā ir izsludināts par Sirds veselības gadu. Tas ir svarīgi ne tikai mediķiem un farmakologiem, bet arī pacientiem. Šo pasākumu gada garumā atbalstījusi arī Valsts prezidente un labklājības ministrs.
Sirdsslimību profilaksē katrs pats sev var palīdzēt, negandējot veselību ar kaitīgiem ieradumiem. Zināšanas par to varēs saņemt visu gadu semināros, tematiskās izstādēs, konferencēs, preses izdevumos, klausoties radio, skatoties televīzijas raidījumus.
Viens no SAS riska faktoriem ir smēķēšana, ko mēdz dēvēt par «slepkavu nr. 1», jo tā izraisa ap 25 dzīvībai bīstamas slimības.
Noskaidrots, ka Latvijā ik dienu intensīvi smēķē gandrīz 53% vīriešu un gandrīz 18,4% sieviešu. 8,5% vīriešu un 8,7% sieviešu smēķē ik pa laikam. Nesmēķē 38,5% vīriešu un 72,9% sieviešu. Atzīts, ka ar katru gadu pieaug smēķētāju skaits sieviešu, kā arī pusaudžu un jauniešu vidū.
Tikai 12,6 procentiem no visiem smēķētājiem atmest ieradumu ieteicis ārsts, 2,4 procentiem par to ieminējusies medmāsa, 2,5 procentiem – zobārsts. Pienācis laiks runāt par nesmēķētāju tiesībām, prasot, lai netiktu smēķēts publiskās vietās, autobusos, kafejnīcās.
Projektā iesaistās aptiekas
Sirds veselības gada pasākumos iesaistījušās arī 68 aptiekas. No Bauskas rajona diemžēl tikai viena – SIA «Mārsils» aptieka Vecumniekos. Tās vadītāja Regīna Igaune stāstīja, ka šogad ikviens šajā aptiekā bez maksas var izmērīt asinsspiedienu, noteikt ķermeņa masas indeksu. «Mārsilā» saņemami informatīvie materiāli par veselības saglabāšanu, nostiprināšanu, tiek sniegtas konsultācijas. Tomēr Regīna Igaune uzsvēra, ka šī projekta ietvaros farmakologi negrasās iejaukties ārstu darbā. Aptiekārs nav dakteris, uz savu roku sākta medikamentu lietošana var nodarīt ļaunumu.
Preses konferencē, kuru sakarā ar Sirds veselības gadu 16. februārī rīkoja Labklājības ministrijā, tika nosaukta vēl viena riska grupa, ko apdraud sirds un asinsvadu sistēmas slimības. Tie ir medicīnas darbinieki. Viņi strādā nemitīgi pieaugošas spriedzes apstākļos. Daudzi mediķi smēķē, bieži remdējas alkoholā, nereti ir fiziski un garīgi pārguruši. Arī viņiem nāktos ieklausīties derīgos padomos par veselīgu dzīvesveidu. Par pacientu var kļūt vienā mirklī, arī ārstus piemeklē sirdslēkmes. Vislabāk būtu, ja ārsts ar savu dzīvesveidu būtu paraugs pacientam.
Pārskats par pacientiem, kuri 1999. gadā Bauskas slimnīcā ārstējuši sirds un asinsvadu slimības (SAS)
Vecuma grupas; 0 – 18; 18 un vecāki
Asinsrites sistēmas slimības 1 682, no tiem miruši 78
Hipertensīvas slimības – 111, no tiem viens miris
Akūts miokarda infarkts – 28, no tiem miruši astoņi
Hroniska sirds išēmiskā slimība – 141, no tiem miruši 12
Asinsizplūdumi galvas smadzenēs – četri, no tiem miruši divi
Smadzeņu infarkts – 33, no tiem miruši 30
No visiem SAS slimniekiem
Vīrieši – 295, no tiem miruši 34
Sievietes – 387, no tām mirušas 44
