Šis vējainais bezsniega februāris ir nežēlīgi kails. Pagājušajā sestdienā kājoju krietnu gabalu pa lielo šoseju. Ceļa malās kā «karodziņi» plivinājās papīri, maisiņi un cita draza.
Šis vējainais bezsniega februāris ir nežēlīgi kails. Pagājušajā sestdienā kājoju krietnu gabalu pa lielo šoseju. Ceļa malās kā «karodziņi» plivinājās papīri, maisiņi un cita draza, ko gan paši, gan valstij caurbraucošie cilvēki izmetuši.
Līdzīga aina arī Bauskas centrā. Mēsli vienmēr peldot pa virsu, pat āliņģī, – nāca prātā kādā teātra izrādē dzirdēts teikums. Privātīpašniekam piederošās nekoptākās vietas pilsētas centrā Dome pagājušajā nedēļā iezīmējusi ar īpašiem mietiņiem. Varbūt vajadzēja pievienot slotaskātu? Kļūst mazliet jocīgi. Vai tiešām tik vien rīcības iespēju ir mūsu pašvaldības arsenālā? Vai tādējādi mēslaine Domes logu priekšā kļuvusi tīrāka?
Pagājusī nedēļa manī atstājusi vēlēšanos kļūt par strausu. Ierušināt galvu siltās smiltīs, lai nedzirdētu, neredzētu, nedomātu. Kaut varētu izlikties, ka tam, kas pašlaik notiek Latvijā, nav nekādas saistības ar mani. Nespēju to uztvert nenopietni, ar smaidu. Apmēram tā, kā dzirdot ziņu par stihisku nelaimi Amerikas centrālajā daļā, kur Aiovas štatā esot uzsnidzis 30 centimetru dziļš sniegs… Un tad es redzu vīziju, ka pedofilijas skandāls ir gluži kā tāds milzīgs gāzes pedālis ministra automobilim. Tas tik nevadāmā ātrumā lido pa Latvijas ceļiem, ka pat policisti baidās to apturēt. Bremzes pedāļa šim autiņam, tāpat kā skandāla iecerētājiem, acīmredzot vispār nav.
Nācies domāt par to, vai
Latvijas likumdevējiem un varai vēl eksistē tādas kategorijas kā prāts un gods. Ja prāta spējas vērtē pēc diplomiem, tad tos iespējams nopirkt. Arī godu tagad bieži atjauno par naudu – tiesas ceļā. Interesanti, kāpēc gods Latvijā ir tik lēts? Lielākā prasītā summa esot bijuši pāris desmit tūkstoš latu. Vidēji turīgo pilsoņu noguldījumu kontos taču ir krietni vairāk. Arī viņu regulārie ienākumi acīmredzot ir ļoti prāvi. Citādi taču nebūtu iespējams, ka valstī, kurā vairāk nekā 70 procentu iedzīvotāju atzīti par nabadzīgiem, vidējā alga tomēr ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par krīzes iztikas minimumu. Lai to izprastu, ar vienu augstāko izglītību laikam ir par maz.
Lai nu man piedod lasītāji, bet nespēju sašust līdzi tiem, kuri klaigā par dušām (nejaukt ar pirtīm un izpriecu vietām!) dažādās iestādēs. Tas tikai atklāj, ka gadiem ilgi esam dzīvojuši kā sušķi. Taukaini mati, sviedrainu padušu, cauru zobu smaka un netīri nagi uzskatīti par normu, bet silts ūdens – par īpašu preci, gandrīz par pūstošā kapitālisma pazīmi. Tad nu atļaušos paziņot kaut ko «ārkārtēju un satraucošu». Žēl, ka nevaru palepoties ar dušas kabīni savā darbavietā. Tomēr – «Bauskas Dzīves» redakcijā pēc remonta ir divas tualetes ar ūdenskasti un izlietni roku mazgāšanai. Apzinoties, ka Bauskā Rīgas ielas upes puses iedzīvotājiem tas varētu šķist nepiedienīgi, pazemīgi atvainojos visiem, kurus tas varētu aizskart. Sausās atejas ozolkoka troni ar Latvijas pašreizējam tēlam tik piestāvošo smārdu esam nojaukuši. Ko nu?
