Ik pēc četriem gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs notiek prezidenta un Kongresa vēlēšanas. Šogad Amerika tās jau pārdzīvo, turklāt iznāk, ka 2000. gads ir patiešām pārvēlēšanu gads.
Ik pēc četriem gadiem (garajā gadā) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) notiek prezidenta un Kongresa vēlēšanas.
Šogad Amerika tās jau pārdzīvo, turklāt iznāk, ka 2000. gads ir patiešām pārvēlēšanu gads, jo līdzšinējais prezidents Bils Klintons vairs atkārtoti kandidēt nedrīkstēja.
ASV Kongress un valsts galva
Valsts un valdības galva Amerikas Savienotajās Valstīs ir prezidents, ko uz četriem gadiem ievēl netiešās divpakāpju vēlēšanās. Par prezidentu var būt tikai ASV dzimis pilsonis, kurš sasniedzis 35 gadu vecumu.
ASV likumdevējs orgāns ir divpalātu parlaments – Kongress, kas sastāv no Pārstāvju palātas un Senāta. Pārstāvju palātu (435 deputāti) uz diviem gadiem ievēl iedzīvotāji tiešās vēlēšanās pēc mažoritārās sistēmas. Senātā ir simt senatoru (no katra štata divi). Senāts atceļ vai groza Pārstāvju palātas iesniegtos likumprojektus, ratificē prezidenta noslēgtos starptautiskos līgumus.
Katrā no 50 štatiem arī ir savs divpalātu parlaments, kas darbojas pēc tā paša principa, turklāt arī mītnesvieta ir Kapitolijs. Pensilvānijas štata galvaspilsētā Harisburgā, piemēram, Kapitolija ēka ir arhitektoniski ļoti līdzīga Vašingtonas Kapitolijam, tikai mazāka un brūnganpelēcīgā, nevis baltā krāsā. Un tā tas ir visā zemē, visos štatos – vienota sistēma, vienotas tradīcijas un «kapitolijiņi».
Kampaņu finansēšana joprojām ir problēma
Amerikāņiem ir stingras korupcijas novēršanas likumu prasības. Tomēr viņiem nav izdevies sakārtot vēlēšanu kampaņu finansēšanu. Kandidēšana uz federālajiem amatiem Amerikā ir ļoti dārga. Uzturoties Pensilvānijas štata Kapitolija preses centrā, publikācijas autore uzzināja: lai kandidētu uz Pārstāvju palātas krēslu, nepieciešams vismaz pusmiljons dolāru, uz Senātu – vairāk nekā četri miljoni, bet prezidenta kandidāti tērē simtiem miljonu. No daudziem amerikāņiem nācās dzirdēt, ka nauda nosaka to, kas kandidē, kas tiek ievēlēts. Tas jau gadiem tiek atzīts arī visaugstākajā līmenī.
ASV ir likumi un noteikumi, kas regulē vēlēšanu kampaņu finansēšanu. Piemēram, federālās valdības ierēdņi nedrīkst veikt politiskus ziedojumus. Tāpat jau kopš 1907. gada uzņēmumi nedrīkst ziedot ne prezidenta un viceprezidenta, ne senatoru un kongresmeņu amata kandidātu kampaņām. Protams, izgudroti likumu «robi», kas uzņēmumiem ļauj finansēt vēlēšanas netieši.
Ir likums, kas arī it kā mazina turīgu cilvēku (ne tikai uzņēmumu) ietekmi uz politisko dzīvi – noteikts, ka fiziska persona drīkst ziedot vienam kandidātam ne vairāk kā tūkstoš dolāru un ne vairāk kā 25000 dolāru kopsummā vienām vēlēšanām. Pēc pašreizējiem likumiem vēlēšanām nedrīkst ziedot arī arodbiedrības, ārzemnieki.
Dažās dienās notērē simt tūkstoš dolāru
Īstenībā vairumā valstu pasaulē likumdevēji un valsts pārvalde tērē nodokļu maksātāju naudu uz nebēdu. Tā tas ir pie mums, tā ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Lasītājiem piedāvāju fragmentu no Pensilvānijas štatā iznākošās avīzes «The Tribune-Review» reportiera Denisa Barbagelo rakstītā par štata likumdevēju un senatoru darbu un tā apmaksu: «..Sesijas nedēļa parlamentā Pensilvānijas štata nodokļu maksātājiem izmaksā simt tūkstoš dolāru. Tā ietver 115 dolāru dienas naudu visiem 203 Pārstāvju palātas deputātiem un 50 senatoriem tikai par to vien, ka viņi parādās darbā. Plus viņiem samaksā par nobrauktajām jūdzēm no mājām uz štata Kapitoliju. Turklāt šo naudiņu maksā vēl papildus noteiktajai pamatalgai, kas ir 59245 dolāri gadā..»
Publikācijas autors izskaitļojis, ka pirmdienā, piemēram, sesijas darbs ildzis 78 minūtes.
FAKTI
Miljonāri, no kuriem viens varētu kļūt prezidents:
republikānis Džordžs Bušs ir 18,4 miljonu ASV dolāru īpašnieks;
republikānis Džons Makkeins pats neesot miljonārs, bet viņa sieva Sindija gan ir;
demokrātam Bilam Bredlijam pieder 5,1 miljons dolāru;
demokrātam Alam Goram – tikai 1,4 miljoni dolāru.
Fakti no laikraksta «The Record», 23. janvāris, 2000.
