Īslīces pagasta padomē 25. februārī divi jubilāri. Šajā dienā jāsveic abi «jaundzimušie» – gan padomes priekšsēdētāja Māra Bite, gan speciālists celtniecības darba jautājumos ALDIS KAPKALNS.
Īslīces pagasta padomē 25. februārī divi jubilāri. Šajā dienā jāsveic abi «jaundzimušie» – gan padomes priekšsēdētāja Māra Bite, gan speciālists celtniecības darba jautājumos ALDIS KAPKALNS.
Viņš jokoja, ka, iespējams, tikai šīs sakritības dēļ esot pirms trim gadiem šeit darbā pieņemts.
Atgriezies, lai paliktu
Aldis Kapkalns ir caurcaurēm šejienietis, dzimis Īslīces pagastā, beidzis vietējo pamatskolu. Te viņš ganos gājis, dārzniecībā un laukos strādājis. Zemgales līdzenuma plakanā ainava puisim bērnībā nemaz nav patikusi, un viņš domājis, kā ātrāk tikt uz citu Latvijas malu. Devies uz Mālpils tehnikumu. Tur apgu- vis celtniecības specialitāti un atgriezies Īslīcē, lai kopš 1970. gada strādātu dzimtā pagasta kopsaimniecībās.
Nemanot pagājis 30 gadu. Celtniekam nevienu dienu nav trūcis darba, un tagad Aldim Kapkalnam ir, ko parādīt. Iegūta licence celtniecības darbu uzraudzībai un vadīšanai. Vārpas pusē viņa vadībā uzbūvēts vairums dzīvojamo un ražošanas ēku. Apbūvēta arī Alda vectēva brāļa Ernesta Kapkalna vārdā nosauktā ie- la. Aldis lepojas ar Īslīces vidusskolas piebūvi, pašlaik top sporta zāle.
Visi «vīriešu darbi» zināmi
Pēc Alda Kapkalna projekta veikta ēkas rekonstrukcija Vārpā, kur tagad iekārtots
sociālās palīdzības centrs. Tur vīri pat rindā stāvot, lai tiktu uz lā- vas krietni izkarsēties. Tas vien rāda, cik vajadzīgs šāds centrs ir bijis. Prieks arī par to, ka ēka paglābta no posta. Dažas citas Alda Kapkalna laikā slie- tas celtnes, piemēram, lopkopības komplekss, nevienam vairs nav vajadzīgas. Pašlaik arī privātā būvniecība apsīkusi, zemniekiem nav naudas. Tikai daži nāk konsultēties par garāžas, saimniecības ēkas vai angāra būvi.
Vēl būdams jaunā speciālista statusā, Aldis Kapkalns paguvis izmantot tolaik garantētās iespējas, lai uzceltu savai ģimenei māju. Tām dots skaists vārds – «Madaras». Šeit viss ir sakopts ar gādīga saimnieka rokām. Aldis Kapkalns laikam ir tāds vīrs, par kādu katra sieviete sapņotu, jo viņš prot visu, kas pie mājas un mājā veicams. Viņš arvien atrod kādu darbiņu. Šajās dienās saimnieka vaigi un piere jau saules un vēju aprauti gluži brūni, jo brīvdienas pagājušas, zāģējot malku.
Rīta stundas dzidrums
Celšanās rītos Kapkalnu mājās ikdienā esot ļoti agra, jau pulksten piecos, un modinātājs pat neesot nepieciešams. Pussešos Aldis sēžas mašīnā un ved sievu uz darbu sabiedrības «Bauskas piens» laboratorijā. Pēc tam Aldim jāveic rīta cēliena darbi kūtī, kur aug rukši, un jau astoņos jābūt objektā vai kabinetā padomes mājā. Viņš neslēpa sajūsmu par to, cik skaisti ir šie agrie rīti visos gadalai- kos. Gaiss svaigs un dzidrs, trokšņu un putekļu nepiesār- ņots.
Alda vaļasbrīžu prieks ir medības. Ar bisi vai bez tās viņš pa mežiem un siliem varot staigāt, stundas nemanīdams. Arī labākie draugi esot mednieki, ar viņiem esot vissaturīgākās sarunas, sprieda Aldis. Vienīgi šoziem tā sagadījies, ka nav bijis vaļas medībās piedalīties. Par citu ziemu trāpīgajiem šāvieniem liecina sakrātās medību trofejas. Sievas dzimtajā – Aglonas – pusē Aldis ezeros ne mazums makšķerējis un priecājies, cik Latvija skaista.
Īslīces pagasta padomē 25. februārī divi jubilāri. Šajā dienā jāsveic abi «jaundzimušie» – gan padomes priekšsēdētāja Māra Bite, gan speciālists celtniecības darba jautājumos ALDIS KAPKALNS.
Viņš jokoja, ka, iespējams, tikai šīs sakritības dēļ esot pirms trim gadiem šeit darbā pieņemts.
Atgriezies, lai paliktu
Aldis Kapkalns ir caurcaurēm šejienietis, dzimis Īslīces pagastā, beidzis vietējo pamatskolu. Te viņš ganos gājis, dārzniecībā un laukos strādājis. Zemgales līdzenuma plakanā ainava puisim bērnībā nemaz nav patikusi, un viņš domājis, kā ātrāk tikt uz citu Latvijas malu. Devies uz Mālpils tehnikumu. Tur apgu- vis celtniecības specialitāti un atgriezies Īslīcē, lai kopš 1970. gada strādātu dzimtā pagasta kopsaimniecībās.
Nemanot pagājis 30 gadu. Celtniekam nevienu dienu nav trūcis darba, un tagad Aldim Kapkalnam ir, ko parādīt. Iegūta licence celtniecības darbu uzraudzībai un vadīšanai. Vārpas pusē viņa vadībā uzbūvēts vairums dzīvojamo un ražošanas ēku. Apbūvēta arī Alda vectēva brāļa Ernesta Kapkalna vārdā nosauktā ie- la. Aldis lepojas ar Īslīces vidusskolas piebūvi, pašlaik top sporta zāle.
Visi «vīriešu darbi» zināmi
Pēc Alda Kapkalna projekta veikta ēkas rekonstrukcija Vārpā, kur tagad iekārtots sociālās palīdzības centrs. Tur vīri pat rindā stāvot, lai tiktu uz lā- vas krietni izkarsēties. Tas vien rāda, cik vajadzīgs šāds centrs ir bijis. Prieks arī par to, ka ēka paglābta no posta. Dažas ci- tas Alda Kapkalna laikā slie- tas celtnes, piemēram, lopkopības komplekss, nevienam vairs nav vajadzīgas. Pašlaik arī privātā būvniecība apsīkusi, zemniekiem nav naudas. Tikai daži nāk konsultēties par garāžas, saimniecības ēkas vai angāra būvi.
Vēl būdams jaunā speciālista statusā, Aldis Kapkalns paguvis izmantot tolaik garantētās iespējas, lai uzceltu savai ģimenei māju. Tām dots skaists vārds – «Madaras». Šeit viss ir sakopts ar gādīga saimnieka rokām. Aldis Kapkalns laikam ir tāds vīrs, par kādu katra sieviete sapņotu, jo viņš prot visu, kas pie mājas un mājā veicams. Viņš arvien atrod kādu darbiņu. Šajās dienās saimnieka vaigi un piere jau saules un vēju aprauti gluži brūni, jo brīvdienas pagājušas, zāģējot malku.
Rīta stundas dzidrums
Celšanās rītos Kapkalnu mājās ikdienā esot ļoti agra, jau pulksten piecos, un modinātājs pat neesot nepieciešams. Pussešos Aldis sēžas mašīnā un ved sievu uz darbu sabiedrības «Bauskas piens» laboratorijā. Pēc tam Aldim jāveic rīta cēliena darbi kūtī, kur aug rukši, un jau astoņos jābūt objektā vai kabinetā padomes mājā. Viņš neslēpa sajūsmu par to, cik skaisti ir šie agrie rīti visos gadalai- kos. Gaiss svaigs un dzidrs, trokšņu un putekļu nepiesār- ņots.
Alda vaļasbrīžu prieks ir medības. Ar bisi vai bez tās viņš pa mežiem un siliem varot staigāt, stundas nemanīdams. Arī labākie draugi esot mednieki, ar viņiem esot vissaturīgākās sarunas, sprieda Aldis. Vienīgi šoziem tā sagadījies, ka nav bijis vaļas medībās piedalīties. Par citu ziemu trāpīgajiem šāvieniem liecina sakrātās medību trofejas. Sievas dzimtajā – Aglonas – pusē Aldis ezeros ne mazums makšķerējis un priecājies, cik Latvija skaista.
