Baušķenieku Kaldavu ģimeni 14. februārī pārsteidza kartupeļu palmas uzplaukušais zieds.
Baušķenieku Kaldavu ģimeni 14. februārī pārsteidza kartupeļu palmas uzplaukušais zieds.
Lielā, tumšsarkanā «taure» ziedēja tieši vienu nedēļu, un 21. februārī augs no jauna «devies pie miera».
Pirms pieciem gadiem kāda paziņa Mirdzai Kaldavai uzdāvinājusi kartupeļu palmas bumbulīšus. Iestādīti puķpodā, tie katru pavasari izdzinuši prāvus lakstus. Lapas bijušas koši zaļas un uzsūkušas putekļus istabā. Tāpēc saimniece ar vareno telpaugu bijusi diezgan apmierināta. Kad tā sakuplojusi pārlieku, kartupeļu palma novietota dzīvesbiedra Imanta rūpīgi aizstiklotā lodžijā. Tur tā varējusi baudīt gan saules gaismu, gan nakts dzestrumu.
Ik rudeni, kartupeļu ražas laikā, augs nometis lapas. Saimniece tam uzlikusi papīra tūtu un novietojusi dzīvokļa tumšākajā vietā. Palaikam palma aplaistīta, lai augsne pavisam neizkalstu. Istabas augu laistāmajam ūdenim saimnieki mēdzot pievienot šim nolūkam domāto «Vito». Ziemā to darot retāk, bet vasarā – divas reizes nedēļā.
Februāra sākumā Mirdza Kaldava pamanījusi, ka puķpodā parādījies dzinums. Tas audzis pārsteidzoši ātri, gluži acu priekšā – līdz pat 10 centimetriem dienā. Desmit dienās stublājs pāraudzis viena metra garumu, tā galā uzplaucis glezns, gluži kā no tumšsarkana kreppapīra veidots zieds. Priecēdama ar krāšņumu, palma ziedēšanas laikā izplatījusi nejauku puvuma smaku. Tāpēc augs no istabas pārvietots uz virtuvi, kur atvērts logs. Ziedējis nedēļu, pēc tam dzinums noliecies un nolūzis. Mirdza un Imants Kaldavi nezina, vai kartupeļu palma uzziedēs nākamgad. Varbūt atkal būs jāgaida pieci gadi.
Kaldavu ģimenei ziedu audzēšana ir sirdslieta. Dārziņu kooperatīvā «Mēmele» puse no rūpīgi koptās zemes esot atvēlēta puķu dārzam. Tas ziedot no pirmajām sniegpulkstenītēm martā līdz pēdējām mārtiņrozēm oktobra beigās. Puķu priekam esot upurēti pat savulaik iestādītie ogulāju krūmi, jo tie ziedus noēnojuši. Mirdza un Imants Kaldavi tagad ir pensionāri. 13. martā viņi atskatīsies uz kopdzīves 30 gadiem.
