Plūdumā uz jūru Lielupes viļņi apskalo auglīgos Zemgales laukus. Pavasara steigā ūdens plūdums ir straujš, pārdesmit minūtēs tas aizvirmuļo garām kreisajā krastā vēl ziemas miegu no acīm neizskalojušam Viesturu pagastam.
Plūdumā uz jūru Lielupes viļņi apskalo auglīgos Zemgales laukus. Pavasara steigā ūdens plūdums ir straujš, pārdesmit minūtēs tas aizvirmuļo garām kreisajā krastā vēl ziemas miegu no acīm neizskalojušam Viesturu pagastam. Strauja ir ūdeņu skreja, ātrs mūslaiku dzīves rits. Grūti lēnīgajam Zemgales zemniekam jaunos tikumus ielāgot, sarežģīti lielajā pasaules valūtas grozā santīmus saskatīt. Bet laika balss no politikas augstās tribīnes un tepat aizgaldā urkšķošām mutēm sauc: «Kusties, vīrs, kusties!» Vai nu turies līdzi, vai arī lien klusi savā kaktā, iesūno un pārvērties par aizgājušo laiku veci, kuru varbūt reiz bērni nāks aplūkot kā etnogrāfisku vērtību. Ja vien būs, kam nākt.
Viesturu pagasts atrodas rajona nomalē, 16 kilometru no Bauskas, robežojas ar Jelgavas rajonu. Pagasts izvietojies Lielupes kreisajā krastā, tā teritorijai cauri tek Īslīce, Svitene, Liepare un Sesava.
Pagastam – Zemgales slavenā virsaiša Viestura vārds, bet tajā nav daudz izcilu vēstures pieminekļu. Mūsdienās Viesturu pagasta bagātība ir zeme un tās kopēji. Šeit ir 88 zemnieku sētas, kuras izmanto zemi lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Aktīvi strādā vairāk nekā 20 zemnieku saimniecību. Pagastā nav brīvu, neapstrādātu platību. Zemnieki tās nomā blakus pagastos un rajonos. Šāda lauku ļaužu centība zemes darbos varētu liecināt par viesturiešu ne visai slikto dzīvi. Ir zeme, ir darbs…
Maz cerību nākotnes gaišumam
Pagasta padomes priekšsēdētājs Alvis Feldmanis par situāciju laukos pašlaik ir noskaņots pesimistiski. Ļaudis jau bija nedaudz samierinājušies, ka mazajiem zemniekiem nav attīstības perspektīvu. Tagad jaušams, ka izputēšana būs arī daļai lielo zemnieku saimniecību. Skumjākais, ka vainojams ir nevis lauku cilvēku slinkums, nevīžība, bet gan valdības attieksme. Pagasta padomes priekšsēdētājs min vairākus piemērus, kur nojaušams – valdība gremdē laukus. Nespēja vai negribēšana tikt galā ar kontrabandas cukuru, nepārdomātā mežu reforma, produkcijas pārstrādātāju regulārā atļaušanās nesamaksāt. Tomēr pagasta padomes priekšsēdētāja teiktajā jaušama arī nepadošanās. 25. martā zemnieki iecerējuši veikt radikālus pasākumus, lai glābtu sevi un Latvijas laukus.
Pašvaldība palīdz saviem cilvēkiem
Viesturu pagasta padome par sava darba prioritātēm uzskata izglītību, ceļu uzturēšanu, kā arī sociālo palīdzību. Tā ir izstrādājusi savu sociālās aprūpes darba nolikumu. Cita starpā tajā noteikts, ka mācību gada sākumā paredzēts piešķirt līdzekļus no 100 līdz 150 latiem skolas piederumu un mācību līdzekļu iegādei maznodrošinātiem skolēniem. Piedzimstot bērniņam, ģimenei izsniedz pabalstu 50 latu apmērā. Tikpat no pagasta sociālā budžeta «nopelnījis» arī katrs pagasta aizgājējs. Sociālajai aprūpei 1999. gadā izlietots 4721 lats. Tāpat kā citur, arī Viesturos pagasta budžeta ienākumu daļa pildās ļoti saspringti. A. Feldmanis saprot, ka zemnieki maksājumus aizkavē ne jau tāpēc, ka negribētu norēķināties. Viņiem nesamaksā pārstrādātāji.
Zemnieki gatavi sevi aizstāvēt
Saimnieks Inārs Balodis izteikumos par šodienas lauku dzīvi ir skarbs: «Visneaizsargātākais šodien ir tas, kurš ražo – zemnieks. Pārstrādātāji var atļauties nesamaksāt, viņus par to nesoda. Mēs nedrīkstam bankai aizkavēt kredīta atdošanu, nedrīkstam nesamaksāt par elektrību vai telefonu. Kaut kas noteikti būs jādara! Bez revolūcijām jau šitā pasaulīte nevar pastāvēt. Nav mums muļķu valsts, kā izteicās kāds izbijis politiķis, bet ir muļķu valdība.»
Skola izglīto arī vecākus
Bērsteles pamatskola ir viena no divām mācību iestādēm Viesturu pagastā. Tā ir jauna, izveidota tikai pirms desmit gadiem, jauni ir arī tajā strādājošie pedagogi, vidējais vecums – 34 gadi. Direktore Aija Udalova, vadot kolektīvu, rod dažādas neparastas darba metodes. Skolā tiek rīkotas vecāku dienas, un tā nav tikai labo veikumu atrādīšanas reize. Atnākušie audzēkņu vecāki tiek arī izglītoti, viņiem organizētas nodarbības stikla apgleznošanā, dāvanu saiņošanā. Ir jūtama vecāku ieinteresētība, atsaucība.
Ne visas jaukās ieceres vienmēr īstenojas. Kopā ar latviešu valodas skolotāju Anitu Šapkovu tika izstrādāta latviešu valodas mācību programma pieaugušajiem. Bērstelē tas ir ļoti aktuāli, jo te dzīvo daudz citu tautību cilvēku. Par nodarbībām mēnesī tika noteikta maksa – viens lats. Sākumā tās apmeklēja ap 20 cilvēku. Pēc trešās reizes mācīšanās pajuka. Tomēr pieaugušos uz skolu pedagogi aicina joprojām. Ansamblī dzied un ritmikas pulciņa nodarbības apmeklē tuvējo māju iedzīvotāji. Iecerēts pieaugušos iesaistīt arī drāmas kopā.
Tādējādi apliecinās mūsdienu Latvijas laukiem pazīstamā patiesība, ka skola ir lauku kultūras vides kopēja un dzīves organizētāja. Direktore uzskata, ka, strādājot ar vecākiem, vieglāk veicas arī darbs ar bērniem. Gaisma ģimenēs nereti nepieciešama pieaugušo sirdīs un prātos pat vairāk nekā bērniem.
Iemāca dzīvē derīgas lietas
Bērsteles pamatskolā vecākajās klasēs mācības notiek krievu valodā, bet pirmajās trijās klasēs bērniņi vielu apgūst latviski.
Projektu nedēļas ietvaros skolā tika iekārtots muzejs. Tajā audzēkņi un skolotāji apkopojuši materiālus par pagasta vēsturi, ir daudz fotogrāfiju, izveidots Latvijas Valsts pirmā prezidenta tēva mājas makets. Tās atradušās netālu no tagadējā pagasta centra, diemžēl nekas vairs nav saglabājies. Skola desmit gadu jubilejai izgatavoja savu karogu. To rotā devīze: «Gribi kāpt uz zvaigznēm, māki stāvēt vagā!». Direktore stāstīja par mājturības skolotāju Guntu Šurnu. Viņas padomus ļoti iecienījušas vecāko klašu meitenes, kurām skolotāja Gunta māca šūšanas gudrības – no auduma līdz tērpam.
Vēstot par pagasta skolām, A. Feldmanis ar prieku piemin arī Viesturu sākumskolu. Te bērniņi mācās no pirmās līdz ceturtajai klasītei, pedagoģiskajā darbā daudz jaunu un radošu ideju ir direktorei Gunai Liepiņai. Slavējama ir viņas uzņēmība direktores pienākumus apvienot ar studijām.
Paša celtā māja paliks nākamajām paaudzēm
Tipisku mūsdienu Latvijas lauku saimnieka tēlu iemieso Viesturu pagasta zemnieku saimniecības «Pērnavieši» īpašnieks Indulis Bergmanis. Dzimis 1928. gadā. Kā lielās un nesatricināmās valsts niknāko ienaidnieku 1941. gadā trīspadsmitgadīgo pusaudzi aizsūtīja tālu prom no dzimtenes uz Krasnojarskas novadu. Dzīvi nācās turpināt tur. No Sibīrijas atgriezās ar sievu Ņinu Sankovu un dēlu Ivanu 1956. gadā.
I. Bergmanis ir tā saucamais Breša zemnieks. Tajos laikos uz atgūtās zemes vēl kaut ko paspēja izdarīt. Divos gados izdevās atjaunot dzīvojamo māju, uzbūvēt to vēl lielāku un lepnāku nekā pirms kara. Nedaudz naudas ienāca no ābeļdārza, graudiem, piena. Nu viss tiek pārdots. Zemnieks vairs nesaskata jēgu «plēsties» ar pienu, gaļu, graudiem. Pagrabā «guļ» pāris tonnu kartupeļu, pat par trīs santīmiem kilogramā tos negrib ņemt pretī. Kaut ko vēl aizved pārdot Rīgas tirgos, bet arī te jārēķina, cik santīmu peļņā paliek. Un grū- ti lauku vīram tikt Rīgas vai Jelgavas tirgū. Ir zemniekiem biedrības un partijas, savā laikā katrā biedru nauda maksāta, bet atdevi nejūt. Drīzāk jādibina zemniekiem savi kooperatīvi, lai produkta ceļā līdz patērētājam mazāk būtu starpnieku. I. Bergmanim Rundāles pagastā pieder dzirnavas, izmantojot Īslīces un Bērsteles upītes tecējumu, tās ražo elektroenerģiju. Atjauno- to dzirnavu rati sāka griezties 1998. gada nogalē. Tā ir savdabīga piemiņas zīme bijušajam īpašniekam, tēvam Voldemāram Bergmanim, nomocītam Sibīrijā 1942. gadā. Nu arī dzirnavas peļņu nedod, zemnieki vairs neved graudus malt.
Skan kā viena vienīga bēdu ieleja. Bet Induļa Bergmaņa garajā mūžā mieles un rūgtums nav guvuši virsroku par pasaules gaišo un optimistisko redzējumu. «Pērnaviešu» pagalmā un istabās redzētais atstāj iespaidu, ka laiks Latvijas laukos vēl nav izsīcis cerības un labāku dienu atnākšanas gaidās.
Fakti
Pagastā ir divas skolas: Bērsteles pamatskola – 87 skolēni, Viesturu sākumskola – 22 skolēni.
Ir divi bērnudārzi: Bērsteles pamatskolas telpās 16 bērnu, Viesturu sākumskolas telpās 11 bērnu.
110 skolēnu no Viesturu pagasta mācās Pilsrundāles vidusskolā, 27 audzēkņi izglītojas citās skolās Latvijā: Rīgā, Smiltenē, Bauskā, Sesavā, Zaļeniekos, Baložos u. c.
Pagastā ir divi doktorāti, divas bibliotēkas, sakaru nodaļa «Bērstele».
Fakti
Viesturu pagasta teritorija 8154 km².
Iedzīvotāju skaits 1360 (490 ģimeņu), no tiem: darba spējīgā vecumā 802, to skaitā bezdarbnieki 86, bērni un skolēni 403, pensionāri 291.
Ģimenes ar trim un vairāk bērniem 29.
Viesturu pagasta padomes priekšsēdētājs ALVIS FELDMANIS
Par pagasta galvu ievēlēts 1991. gadā;
Līdz tam bijis Viesturu kolhoza priekšsēdētājs;
Dzimis 1950. gada 22. jūnijā Bārbelē;
Precējies, ģimenē – sieva Zinta un divi dēli: Jānis un Gatis.
Brīvajā laikā A. Feldmanis labprāt nodarbojas ar rožu potēšanu. Agrākos laikos tas esot bijis viņa bizness, tagad – vaļasprieks.
