Inese un Anna Solkanes no Vecsaules pagasta Zvaigznes jau sešas dienas ir deviņpadsmit gadu vecas. Nepiepildītais sapnis par… mūķeni.
Inese un Anna Solkanes no Vecsaules pagasta Zvaigznes jau sešas dienas ir deviņpadsmit gadu vecas.
Nepiepildītais sapnis par… mūķeni
Meitenes nākušas pasaulē 1981. gada 1. martā. «Mums dzimšanas dienu un gadu ir ļoti viegli atcerēties. Vēl neesam pieradušas, ka jau kļuvušas deviņpadsmit gadu vecas. Visu laiku varētu būt astoņpadsmit… Līdz šim gan kā skaistāko atceros 17 gadu vecumu. Iepazinu arvien jaunus draugus. Tas bija laiks, kad sapratu to, kas agrāk bija svešs. Piemēram, kā būtu, ja es apprecētos…» atmiņās kavējās Inese.
«Tu taču teici, ka neprecēsies, bet būsi mūķene,» iestarpināja Anna. «Es vēl tagad domāju, ka varētu kļūt par mūķeni, kāpēc ne? Labāk pastāsti par mūsu spilgto bērnību!» aicināja Inese.
«Kad vēl dzīvojām Grenctālē, mēdzām kopā ar Inesi noklīst kaut kur uz visu dienu un pārrasties vēlu vakarā. Ne mums bija par kaut ko jāuztraucas, ne arī jārisina kādas problēmas! Mēs mammai Lidijai Gorbačovai esam četras meitas. Mums ir divas vecākas māsas Svetlana un Līga. Es biju tēva mīļākā meita,» stāstīja Anna. «Tētis aizgāja bojā, kad bijām tikai divus gadus vecas. Mums ir ļoti stipra mamma. Mēs viņu mīlam un apbrīnojam. Ģimene mums ir pirmajā vietā,» teica Inese.
Mamma ģimenē ir neaizstājama
«Mātes iespaids mūsu dzīvē ir liels. Viņai ir ļoti stipra griba. Mamma ir kolosāls cilvēks, pedantiska. Agrāk nesapratu, kā var būt tik pedantisks cilvēks. Taču tagad pieķeru sevi pie domas, ka esmu tāda pati. Mamma mīl laukus, svaigus ziedus, vasaru. Es dievinu kaktusus. Man to ir piecpadsmit,» turpināja stāstīt Inese. «Kad beidzām Vecsaules pamatskolu, mamma sacīja, lai ejam mācīties par pavārēm, jo ar iegūto profesiju vienmēr varēšot atrast darbu. Jau trešo gadu mācāmies Zaļenieku arodskolā Jelgavas rajonā. Tieši šajā skolā esam kļuvušas atraisītākas. Es esmu kultūras darba organizatore, māsa – grupas atbalsts. Es gribētu līdzināties Annai, jo viņu visi klausa. Viņa ir ašā dvēsele. Vēlētos ģērbties tāpat kā viņa.»
«Es negribu ģērbties ar māsu vienādi. Vēlos būt atšķirīga. Nekad neesmu izjutusi Inesi kā dvīņumāsu, jo esam pārāk atšķirīgas. Viņa labi saprotas ar cilvēkiem, raksta dzeju,» tā Anna.
«Mums abām patīk sabiedrība. Ja es jūtu, ka sastaptais cilvēks ir «tukša nots», man ar viņu nav, par ko runāt. Es negrasos savu dzīvi pavadīt laukos un domāt, kā būtu, ja būtu. Dzīve ir jādzīvo. Es noteikti pēc skolas beigšanas aizbraukšu uz ārzemēm. Māsa vēlas izmācīties par pārdevēju,» dvīņu nodomus atklāja Inese.
Fakti
Dvīņu dzimšanas biežums dažādās valstīs ir atšķirīgs. Visbiežāk dvīņi dzimst Ziemeļeiropā (Dānijā) – vienā no 56 dzemdībām, Amerikā (ASV) melnādainajiem 1:70, bet baltiem cilvēkiem 1:88.
Visretāk dvīņi dzimst Japānā 1:150, bet Ķīnā tikai vienā no 300 dzemdībām. Baltijā dvīņi dzimst 1:80. Biežāk tas notiek ģimenēs, kur māte vai tēvs, vai arī abi dzimuši vairākaugļu grūtniecībā.
Žurnāls «Veselība. Sveiks un Vesels»
