Pēc lietuviešu kolēģu uzaicinājuma man bija iespēja piedalīties starptautiskā konferencē «Krusta kalna vēsturiskie likteņi un saglabāšanas problēmas». 24. un 25. februārī tā notika Šauļos.
Pēc lietuviešu kolēģu uzaicinājuma man bija iespēja piedalīties starptautiskā konferencē «Krusta kalna vēsturiskie likteņi un saglabāšanas problēmas».
24. un 25. februārī tā notika Šauļos (Lietuva).
Seno žemaišu pilskalns
Krusta kalns ir pazīstams tūrisma un svētceļojumu objekts. Tā apmeklējumi gan vispirms saistīti ar emocionālu pārdzīvojumu, ko katrā izsauc krustiem noklātais kalns plašā līdzenumā. Mazāk uzmanības arvien esam pievērsuši kalna vēsturei.
Tagad pazīstamais Krusta kalns vēsturiski vispirms ir bijis seno žemaišu pilskalns – Jurgaičai –, un tam bijusi nozīmīga loma žemaišu teritoriju aizsardzībā pret krustnešiem. Iespējams, ka caur šo pilskalnu vedis arī seno zemgaļu atkāpšanās ceļš pēc sakāves 13. gadsimta beigās. Pirms pēdējās Krusta kalna labiekārtošanas veiktie arheoloģiskie izrakumi atklājuši apmetnes kultūrslāni apmēram viena metra dziļumā. 1348. gadā krustneši nodedzinājuši apmetni un pilskalna aizsargbūves, kas pēc tam vairs nav atjaunotas.
Izveido piemiņas vietu
Nākamais senā pilskalna vēstures posms sācies 19. gadsimta vidū, kad kalnā tikuši novietoti krusti 1831. un 1863. gada sacelšanās laikā bojā gājušo dalībnieku piemiņai. Krievijas impērijas varas iestādes bija aizliegušas novietot krustus ceļmalās, taču šis rīkojums bieži vien netika ievērots. 19. gadsimta beigās kalnā esot bijis 130 krustu, un pa Lietuvu klejojušas leģendas par Krusta kalnu un tā brīnumainajām spējām. 18. un 19. gadsimtā Lietuvā eksistējuši arī citi Krusta kalni, kas gan nav bijuši tik populāri un jau pilnīgi aizmirsti.
Zīmes iznīcina buldozeri
Padomju varas gados Krusta kalns ieguva jaunu nozīmi. 1956. gadā mājās atgriezās izsūtītie, kalnā tika novietoti krusti – pateicībā Dievam par izturētajiem pārbaudījumiem un atgriešanos. Padomju vara uz to reaģēja ar «buldozeru ateismu». No 1961. gada vairākas reizes krusti ar buldozeriem tika nostumti un iznīcināti, bet tie parādījās atkal. Krusta kalnu apsargāja armija un VDK, tika pat plānota kalna applūdināšana, uzbūvējot aizsprostu tuvējā upītē Kulpē. Šīs represijas pierima tikai 80. gados.
Sakrāla ainava līdzenumā
Tagad Krusta kalns ir brīvi pieejams apmeklētājiem. To plūsma arvien pieaug un tiek papildināts jau tā neskaitāmo krustu skaits (pēdējais nosauktais skaitlis ir 50000). Krusta kalnu savas vizītes laikā apmeklēja arī Romas pāvests.
Krusta kalna fenomens saistīts gan ar tā seno vēsturi, gan ilgajiem lietuviešu tautas apspiestības gadiem, cilvēku reliģiskajām jūtām, cerībām, priekiem un bēdām, kas tiek atstātas kalnā. Viena no tā svarīgākajām vērtībām ir ainava. Brīvdabas svētvieta – krustiem noklātais kalns – plašajā līdzenumā rada asociatīvu un sakrālu ainavisku vidi.
Palielinoties tūristu un svētceļnieku skaitam, aktuāls kļuvis tūrisma infrastruktūras jautājums. Kalna apmeklētājiem nepieciešami labi ceļi, stāvlaukumi, tualetes, kafejnīcas, suvenīri.
Uzcelts jauns klosteris
Pagājušajā gadā netālu no Krusta kalna uzbūvēts franciskāņu klosteris. Būves projekts, līdzekļi un pat celtniecības materiāli vesti no Itālijas. Nenoliedzami grūti būtu atrast idejiski vēl piemērotāku vietu katoļu klosterim. Klostera kapelā altāra vietā ir stikla siena, caur kuru paveras skats uz Krusta kalnu. Diemžēl klostera ēka nav uzbūvēta atbilstoši sākotnējam projektam, tas no ieplakas pacelts uzbērtā pakalnā un uzbūvēts augstāks, nekā bija paredzēts. Samērā masīvā sarkanu ķieģeļu būve paceļas augstāk par Krusta kalnu un ainavā to pilnīgi nomāc. Turklāt celtniecību iecerēts turpināt – grandiozajā kompleksā paredzēta arī baznīca un sieviešu klosteris.
Spriež par objekta aizsardzību
Šīs un citas problēmas tika aplūkotas konferencē, kurā piedalījās arī Latvijas, Krievijas, Polijas un ASV speciālisti. Konferences dalībniekiem bija iespēja iesaistīties ārkārtīgi pamatīgā objekta analīzē – arheoloģiskā, vēsturiskā, reliģiskā, filosofiskā un ainaviskā. Īpaša uzmanība tika pievērsta ainaviskajai analīzei un tās salīdzināšanai ar citur pasaulē sastopamām asociatīvām un sakrālām ainavām un to saglabāšanas un aizsardzības risinājumiem. Mūsu kaimiņu attieksme pret ainavu aizsardzību arvien bijusi krietni labvēlīgāka nekā Latvijā.
Kļūmīgā situācija Krusta kalnā tiek aktīvi risināta. Eiropas Savienības finansētajā projektā paredzēts izstrādāt Krusta kalna teritorijas plānojumu. Tā pirmais variants jau tika piedāvāts publiskai apspriešanai.
