Alkohola kaitīgums ir divējāds: kā narkotikai un kā toksīnam, kas kaitē orgāniem, šūnām, it sevišķi dzimuma un nervu šūnām.
Alkohola kaitīgums ir divējāds: kā narkotikai un kā toksīnam, kas kaitē orgāniem, šūnām, it sevišķi dzimuma un nervu šūnām. No dzeršanas mazāk cieš paši dzērāji, bet visvairāk bērni, – tie, kuri nedzer un nevar aizstāvēties. Alkohols cilvēkiem un valstij rada neaptveramu morālu un fizisku postu. Lietots arī mazās devās, tas vienmēr rada ļaunumu.
Nav kulturālas un mērenas dzeršanas. Katra iepriekšējā paaudze iemāca dzert bērniem. Kristības, kāzas, bēres parasti nevis svin, bet nodzer. Cilvēki, kuri dzer bieži un pārāk daudz, aizvien mazāk spēj sevi kontrolēt un kļūst ik dienas jo atkarīgāki no alkohola. Grādīgo arvien biežāk lieto kā iluzoru palīglīdzekli dažādos sarežģītos dzīves gadījumos.
Pakāpeniski dzeršana kļūst par alkoholismu – smagu, gandrīz neārstējamu slimību, kas cilvēku fiziski un garīgi degradē. Parasti dzer, lai pārvarētu spriedzi, vientulību, nesaskaņas, slimības, slodzi un problēmas darbā, ģimenē, lai pārvarētu nedrošību, kautrīgumu, lai aizpildītu dzīves tukšumu. Šī slimība ir arī ārstējama. Vajadzīga vienīgi stipra griba, apņemšanās un tuvu cilvēku vai kādas ārstniecības iestādes, klīnikas, rehabilitācijas centra palīdzība.
M. SUPE
Saulainē
