Redakcija saņēmusi divu baušķenieku vēstules, kurās pausts sašutums par to automašīnu skaita pieaugumu Latvijā, kuras brauc ar Lietuvas valsts numurzīmēm.
Redakcija saņēmusi divu baušķenieku vēstules, kurās pausts sašutums par to automašīnu skaita pieaugumu Latvijā, kuras brauc ar Lietuvas valsts numurzīmēm.
Nemaksā nodokļus un izbraukā mūsu ceļus
A. Jansons raksta: «Ir nācies dzirdēt, ka daudzas preces Lietuvā ir lētākas nekā pie mums. Man nekas nav pretī, ja iedzīvotāji iepērkas Viļņas vai citu Lietuvas pilsētu tirgos. Tomēr pēdējā laikā pilsētas ielās redzamais manī rada morāla diskomforta izjūtu. Arvien vairāk pretī un garām brauc automašīnas ar Lietuvas valsts numuriem. Sākumā domāju, ka kaimiņi nolēmuši rūpīgi iepazīt mūsu pilsētu. Tad apjautu, ka tie ir pašu cilvēki, kuri auto pirkuši un reģistrējuši Lietuvā. Ja reiz valstij ir savas numura zīmes, tad tās būtu jālieto.»
Baušķenieks K. Z. ir noskaņots krietni kareivīgāk: «Es maksāju visus nodokļus, bet viņi par lētu naudu nopērk Lietuvā automobili, izbraukā ar to mūsu ceļus un ielas. Kad valdība beidzot apjautīs tādējādi valsts kasei garām aizgājušo naudu un kaut ko šajā lietā darīs?»
BNS izplatītajā informācijā teikts, ka Latvijā ik mēnesi vidēji tiek ievests un, nemaksājot nodokļus, izmantots aptuveni 500 automašīnu. Finansu ministrs Edmunds Krastiņš piektdien, 10. martā, tikās ar Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas, Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu priekšlikumus un spriestu par pārmaiņām automašīnu akcīzes nodokļa aprēķināšanā.
Nauda «iet garām» valsts kasei
Problēmu skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Bauskas rajona nodaļas priekšnieks Mintauts Lasmanis. 1999. gada aprīlī stājās spēkā likums, kas noteica Latvijā ievestos transporta līdzekļus aplikt ar akcīzes nodokli, kas izrādījies nepamatoti augsts. Lietuvā nopirkta un reģistrēta automobiļa cena ir mazāka nekā šis nodoklis. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Lietuvā var nopirkt lietotu automobili un to reģistrēt uz kāda Lietuvas pilsoņa vārda. Viņš izsniedz pilnvaru, kas ļauj automobilim šķērsot Latvijas robežu. Mūsu valstī ar šo auto var braukt bez pilnvaras, nepieciešama vien reģistrācijas apliecība. Triju mēnešu laikā Latvijā ievestā automašīna ir jāliek pagaidu uzskaitē. Kopš 1992. gada pagaidu uzskaitē Bauskā reģistrētas piecas automašīnas.
Valsts kasē tādējādi nenonāk diezgan daudz naudas. Netiek maksāta ikgadējā transporta nodeva Latvijā, kas ir 7,50; 16 vai 30 latu (atkarībā no automašīnas masas). Maksa par vieglo automašīnu tehnisko apskati ir Ls 7,79. Turklāt Lietuvā tehniskā apskate jāveic reizi divos gados. Pirmo reizi automobili Latvijā reģistrējot, jāmaksā arī par valsts numura zīmi – 19 latu. Atliek vien saskaitīt kopējo summu.
Komentējot šo faktu, Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Pēteris Rauduve atzina, ka policijas darbiniekiem ir vienalga, kurā valstī reģistrētā automašīna pārkāpusi satiksmes noteikumus. Tā tiek apturēta. Problēmas var rasties gadījumos, kad būs nepieciešams noteikt automobiļa īpašnieku, kā arī konstatēt, vai automašīna nav meklēšanā.
Kāda ar Lietuvas valsts numuru aprīkota automobiļa īpašnieka viedoklis: «Es varu būt Latvijas patriots un vēlu labu Latvijas ekonomikai. Bet, ja man ir iespēja nopirkt automašīnu par divreiz mazāku cenu Lietuvā, kāpēc lai es to nedarītu?»
Fakti
1999. gadā Bauskas rajonā reģistrēts 1390 no citām valstīm ievestu automobiļu. Tas ir par 26 procentiem mazāk nekā 1998. gadā. Līdz 1999. gada aprīlim Latvijā ievesto un reģistrēto automašīnu skaits bija palielinājies.
1999. gada janvārī un februārī Bauskas rajonā reģistrēts 200 ievestu automašīnu, šī gada pirmajos divos mēnešos – 103.
