Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Valsts prezidentes Kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, prezidentes padomnieki piektdien, 10. martā, Rīgas pilī tikās ar rajonu laikrakstu žurnālistiem.
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Valsts prezidentes Kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, prezidentes padomnieki piektdien, 10. martā, Rīgas pilī tikās ar rajonu laikrakstu žurnālistiem.
Mūsu lasītājiem piedāvājam dažas atziņas, prezidentes viedokli par norisēm valstī.
Vēstules prezidentei – kā slīcējam salmiņš
«Ļoti cienītā Prezidentes kundze, mēs vēršamies pie jums tāpēc, ka citur šajā valstī vairs nav pie kā vērsties[..]» Ar tādiem vārdiem sākas ļoti daudzas Valsts prezidentes Kancelejā saņemtās vēstules. Bet to skaits ir milzīgs: 1999. gada pirmajos sešos mēnešos bijis 2000 vēstuļu, otrajā pusgadā – jau 5000; šogad janvārī 672 vēstules, bet februārī – 787.
Prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Kukule sniedz ieskatu vēstuļu tematikā. Visvairāk rakstu rindās tiek skarti sociālie jautājumi (pensijas, pabalsti, bezdarbs), bērnu tiesību aizsardzība, valsts institūciju darbība, reģionālā reforma, ir arī pārdomu un ieteikumu vēstules. Ļoti daudz ir materiālās palīdzības lūgumu.
Protams, ne visas vēstules Valsts prezidente pati tieši izlasa. Tomēr, piemēram, Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienības un citu rajonu zemnieku organizāciju rakstītā vēstule par bezcerīgo situāciju lauksaimniecībā ir nodota tieši Vairai Vīķei-Freibergai. Viņa gatavo arī savu atzinumu un viedokli par zemnieku vēstīto.
Lielais daudzums vēstuļu prezidentei, kurās skartas sociālās netaisnības problēmas, ierēdņu nekompetence un neizdarība, lūgumi pēc materiālās palīdzības, liecina tikai par to, ka izpildvara Latvijas dažādās vietās ir tiešām vāja. Cilvēki prezidenti uztver kā vienīgo un pēdējo iespējamo glābiņu…
Paši šādus priekšstāvjus izaudzinājuši
Vaira Vīķe-Freiberga par demokrātiju: visiem būtu jāpiedalās ar savu viedokli vispārējā valsts vadīšanas procesā. Pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks izdara pēc iespējas lielāku iespaidu uz lēmumiem, kas ietekmē šo cilvēku dzīvi. Vara taču tiek deleģēta no apakšas uz augšu, un jābūt atgriezeniskai saitei.
Kritika Saeimai un valdībai tiek izteikta nepārtraukti. Bet neaizmirsīsim, ka Latvijas tautas priekšstāvjus ir izaudzinājušas mūsu pašu mātes un tēvi. Mēs katrs esam viņu māsas un brāļi, viņu līdzgaitnieki. Maskava mūsu Saeimu un valdību nav iecēlusi…
Saasināt uzmanību uz neizdarību
Valsts prezidente Ritē (Jēkabpils rajons) dzīvojošiem trīnīšu vecākiem nosūtījusi naudu, kas viņiem no valsts pienācās, bet ko ierēdņu neizdarības dēļ viņi tā arī nebija saņēmuši un nesaņemtu. (Atlikušo summas daļu, pēc Finansu ministrijas paskaidrojuma, ģimene nevar saņemt, jo, beidzoties finansu gadam, konts tiek slēgts.)
«Psiholoģiski nepareizi rīkojos, zinu. Taču ar šo piemēru gribēju saasināt uzmanību uz ierēdņu neizdarību. Ierēdnim ir pienākums padomāt par sekām, padomāt par cilvēku. Ierēdņu neizdarības dēļ nedrīkst ciest indivīds,» atzīst V. Vīķe-Freiberga.
Prezidente uzskata, ka sociāli ekonomiskā situācija Latvijā ir mūsu tautas izdzīvošanai ļoti nelabvēlīga. Viņas lielākā vēlēšanās – kaut Latvijā būtu darbs, darba vietas. Visvairāk cilvēkiem vajadzīga stabilitātes izjūta, nākotnes, perspektīvas cerība.
Lai bērni uzaug ar lepnumu pret savu valsti
Latvijas Valsts prezidentes amatā pagājušajos darba mēnešos Vairai Vīķei-Freibergai lielāko gandarījumu devis pats pirmais un lielākais veikums – Valsts valodas likuma slīpējums un pieņemšana īstajā variantā. Tas bijis jādara tūlīt pēc inaugurācijas, tas arī izdevies. Nebūtu paveikts, kā nākas, Helsinkos Latvija nebūtu saņēmusi aicinājumu uz sarunām par iestāju Eiropas Savienībā. EDSO komisāra Maksa van der Stūla tikko notikušās vi- zītes laikā un tiekoties ar V. Vīķi-Freibergu komisārs arī tiešām atzinīgi novērtējis Latvijas paveikto.
Ļoti lielu gandarījumu prezidentei dodot tikšanās ar ļaudīm. Vislielākais prieks esot, sastopoties ar bērniem. Viņi ir atvērti, viņos ir cerība. «Man ļoti gribētos, lai bērni uzaug ar lepnumu un mīlestību pret savu Latviju,» saka Valsts prezidente.
