Redakcija saņēmusi vēstuli no kādas lasītājas. Tajā pausts prieks par negaidīto uzaicinājumu piedalīties firmas «Eastcon» rīkotajās bezmaksas pusdienās desmit personām un izstrādājumu prezentācijā.
Redakcija saņēmusi vēstuli no kādas lasītājas. Tajā pausts prieks par negaidīto uzaicinājumu piedalīties firmas «Eastcon» rīkotajās bezmaksas pusdienās desmit personām un izstrādājumu prezentācijā.
Pārsteigumu lasītājai nodrošinājis laikrakstam «Subbota» savulaik nosūtītais krustvārdu mīklas atminējums. Sieviete jūtas gandarīta, jo pirmo reizi minēšanā veicies. Taču visvairāk viņu aizkustinājusi firmas aģentu īpašā uzmanība, jo pārstāvis ieradies mājās un patiesā sirsnībā uzaicinājis piedalīties pusdienās. Prezentācijas dalībniekiem sniegta izsmeļoša informācija par «Eastcon» produkciju – aitas vilnas segām un citiem izstrādājumiem. Pārrunās pie zupas šķīvjiem pusdienotāji sapratuši, ka ražojumiem piemīt izcila kvalitāte. «Tikai žēl, ka mēs nevaram šīs dārgās preces iegādāties. Skumji, jo tās nepieciešamas visiem, kuri domā par savu un tuvinieku veselību,» secina vēstules autore.
Pilnīgi piekrītu rakstītājai. Patiesi, kādu prieku var sniegt atziņa, ka ekoloģiski augstvērtīgā un ar citām «ekstrām» apveltītā prece man nav pa kabatai. Katru vakaru, liekoties gultā un apsedzoties ar kaimiņienes austo deķīti, pārņem mazvērtības izjūta. Latvijas aita taču nestāv ne tuvu savām ārzemju māsām. Tās vilna nav «ekoloģiska», tāpēc manai veselībai var vienīgi kaitēt…
Firmas, kas cenšas iegūt vietu Latvijas tirgū, mani nebeidz pārsteigt ar galvu reibinošu reklāmas triku klāstu. Īpaši apmācīti aģenti, kuri kārto komercdarījumus, lieliski zina, kas «mazajam cilvēkam» visvairāk nepieciešams. Tā ir laipnība un īpaša uzmanība. Šķiet, ka aģents, kurš svešā dzīvoklī ieradies pirmo reizi, tā saimniekus pazīst labāk nekā tuvinieki. Jauni un izskatīgi puiši maigi dūdojošās intonācijās prot cilvēku pārliecināt, kas viņam dzīvē visvairāk nepieciešams. Vienam tie ir «Zepter» katli un karotes, citam – burbuļvanna vai dūnu sega. Neviens jau nerauj aiz rokas un neliek preces pirkt. Potenciālais klients un viņa draugi saņem ielūgumus uz firmas rēķina piedalīties pusdienās. Aģentu čalošana par piedāvāto izstrādājumu brīnumainajām īpašībām spēj pārliecināt pat visrūdītāko skeptiķi.
Bet kas notiek tālāk? Lauku sieviņa, kura visu mūžu gaļu šmorējusi čuguna pannā, piepeši sāk justies nevērtīga. Jo, raugi, viņa nevar nopirkt īpašo, visā pasaulē atzīto «Zepter» pannu, kuras cena pārsniedz gadā gūtos ienākumus par pārdoto pienu. Tas nozīmē, ka viņa nekad neiekļausies modernās sabiedrības apritē un neatbalstīs cildeno devīzi «Rūpējies par savu un par tuvinieku veselību!». Lielisko izstrādājumu prezentācijas radītajā apjukumā lauciniecei gluži vienkārši piemirsies, ka trūkst santīmu pacienta nodevai, lai varētu apmeklēt pagasta dakteri. Burvīgie reklāmas aģenti taču apgalvo, ka veselība sākas no… pannas.
