«Impenteļi, Ķemeri, Mazķemeri, Dirsēnu Ivuškas, Dirsēnu Kundziņi,» gluži kā pantiņu skaita Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētājs Kārlis Grieķis. Tad seko pauze, jo viņš gaida klausītāju reakciju.
«Impenteļi, Ķemeri, Mazķemeri, Dirsēnu Ivuškas, Dirsēnu Kundziņi,» gluži kā pantiņu skaita Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētājs Kārlis Grieķis. Tad seko pauze, jo viņš gaida klausītāju reakciju. Tie visi ir seni un nedzirdēti Dāviņu pagasta apdzīvotu vietu nosaukumi. No tiem daļa pieder vēsturei, jo mājas nojauktas. Tādēļ vairs nav spēkā pirmās brīvvalsts laikā izdotais rīkojums pasta adresēs nelabskanīgo māju nosaukumos lietot saīsinājumu «D».
Baltais laukums un «tumšais kakts»
Bauskas rajona reģionālās attīstības kartē Dāviņi iezīmēti ar baltu laukumu. Tas nozīmē, ka intensīva attīstība šajā reģionā netiek prognozēta. Visticamāk, Dāviņi tiks iekļauti kāda kaimiņpagasta sastāvā. Reģionālās reformas projekts paredz Bauskai pievienot tuvākos pagastus. Viens no tiem varētu būt Codes pagasts. Dāviņu iedzīvotāji cer, ka laimēsies arī viņiem, jo pagasta centrs atrodas tikai 13 kilometru no Bauskas. Šo vēlmi vairākums dāviniešu ierakstījuši arī aptaujas anketās.
«Apdzīvotā vieta tiek uzskatīta par «tumšu kaktu», tādēļ visi grib no Dāviņiem tikt vaļā,» raizējas pagasta bibliotēkas vadītāja Larisa Volohova. Par gluži nepieņemamu viņa uzskata priekšlikumu Dāviņus iekļaut Vecumnieku pagasta sastāvā. Bibliotekāre to pamato: «Mēs Bauskā izmantojam visus servisa pakalpojumus, jo šeit nav frizētavas, zobārsta, doktorāta. Satiksme ar rajona centru ir laba. Nokļūt Vecumniekos ir daudz sarežģītāk, arī attālums divreiz lielāks. Ja iekļausimies šī pagasta sastāvā, tāpat nevienam nebūsim vajadzīgi.»
Mākslīgi veidotajai reģionālajai struktūrvienībai – Dāviņu pagastam – īsta saimnieka tā arī nav bijis. Sovhoza darbības laikā neviens direktors nav dzīvojis Dāviņos. Visi jutušies kā viesi. Gluži tāpat noticis ar strādniekiem, kuri ieradušies no tālienes un vietējās tradīcijas nav gribējuši pieņemt.
Pašiem sava gaismas pils
Līdz 1999. gada pavasarim Dāviņos darbojās sākumskola krievu un latviešu bērniem. Izglītības iestāde pērn netika atestēta. Pamatojums – pedagogu neatbilstoša kvalifikācija un nepietiekams skolēnu skaits. Pagasta padome bija spiesta pieņemt lēmumu par iestādes slēgšanu. Tagad Dāviņu bērni apmeklē pilsētas un rajona vairākas skolas. Sabiedriskā transporta izdevumus ģimenēm apmaksā pagasta padome.
Vienīgās kultūras iestādes – bibliotēkas – lietotāju skaits palielinās. Fondā glabājas 11400 izdevumu latviešu un krievu valodā.
Černobiļas veterāns Aivars pagasta bibliotēku izmanto 23 gadus. Kā uzticams klients viņš drīkst noteiktu laiku paņemt mājās arī periodiskos izdevumus. Aivars bibliotēkā iegriežas vairākas reizes nedēļā. Viņš uzskata, ka bezdarbniekiem, izņemot grāmatu lasīšanu, liegtas citas izglītošanās iespējas. Bibliotēkas vadītāja Larisa Volohova min trīs aktīvākās apmeklētāju grupas – pensionārus, bezdarbniekus un skolēnus.
Pērn bibliotēkas fonds papildināts ar 259 jaunām grāmatām. Daļa izdevumu saņemta no rajona Centrālās bibliotēkas un uzdāvināta. Grāmatu pirkšanai vietējā pašvaldība piešķīrusi 300 latu.
Viesstrādnieks kļūst par zemnieku
Ukrainis Grigorijs Jajus grāmatas nelasa, toties «Bauskas Dzīvi» gan. Lasīšana svešajā valodā viņam nesagādā grūtības. Apgūt sarunvalodas prasmi iebraucējam gan nav izdevies.
Grigorijs ar ģimeni Dāviņos dzīvo 22 gadus. Hmeļņickas apgabala avīzē viņš izlasījis sludinājumu, ka Bauskas rajonā mehanizatoriem piedāvā labi apmaksātu darbu. Viņš nolēmis riskēt. Ražas novākšanas un sējas laikā sovhoza «Dāviņi» mehanizators varējis nopelnīt no 250 līdz 500 rubļu mēnesī.
Pēc valsts saimniecības likvidēšanas Jajus ģimene nodibinājusi zemnieku saimniecību un kopj 30 hektāru. Grigorijs specializējas cukurbiešu, āboliņa un zālāju sēklu audzēšanā. Tīrumus zemnieks apstrādā ar lietotu tehniku, kas pirkta no bijušā sovhoza.
Grigorijs spriež: «Labklājību var sasniegt tie, kuri neslinko un nežūpo. Savu vietu katrs var atrast. Nav ko vainot pārmaiņas. Dienu un nakti domāju par to, kā izaudzēt labu sēklu, nevis klausos politiķu runās.» Zemnieks neprāto arī par savu identitāti. Dzimtās Ukrainas vārda pieminēšana viņā nerada smeldzi. Grigorija pasaules centrs ir Dāviņi, un tie viņa izpratnē nekādi nebūtu dēvējami par Dieva aizmirstu nostūri.
Grib atvērt amatniecības skolu
Īsta atdzimšana sākusies Bruknas pusē. Apkaimes ļaužu sejās nav ne miņas no gurdenuma un bezcerības. Baronu Korfu bijušais īpašums – 18. gadsimta beigās celtā Bruknas muiža – pakāpeniski atgūst padomju laikā zaudēto izglītības centra lomu.
Vēsturnieki apgalvo, ka spilgtas personības veicina progresu. Tāds ir bārbelietis Andrejs Mediņš. Viņš 1994. gadā sāka atjaunot muižas ansambli, lai šeit izveidotu Jauniešu garīgās dzī- ves centru. Andrejs ir jauns katoļu mācītājs. Pirms diviem gadiem viņš ordinēts par Ziemeļkurzemes dekānu un kalpo Talsos. Priesteris Mediņš katru nedēļu divas dienas pavada Bruknā, koordinējot atjaunošanas darbus.
Par muižas pārvaldnieku pērn sāka strādāt diplomēts mežizstrādes inženieris Normunds Kursītis. Pašlaik viņš Lauksaimniecības universitātes maģistrantūrā studē ekonomiku. Normunda sieva Zanda turpat papildina zināšanas pedagoģijā. Kursīši izstrādās kopīgu maģistra darbu par amatniecības skolas dibināšanu Bruknā. Tā būs paredzēta pamatskolu beigušajiem apkaimes jauniešiem, kuri vēlēsies apgūt audēja, keramiķa vai kokgriezēja arodu. Projekts paredz lauku jauniešu bezmaksas apmācību.
Darba un atpūtas nometnes muižā
Garīgās dzīves centrs pirms pieciem gadiem sāka bērnu un jauniešu tematisku vasaras nometņu organizēšanu Bruknā. Dalībnieki iesaistās muižas apkārtnes labiekārtošanā un remontdarbos.
Mācītājs Mediņš stāsta, ka pērn vasaras nometnē nedēļu vai divas uzturējušies ap 400 dalībnieku no visiem Latvijas novadiem. Bruknā dzīvojuši arī skauti no Francijas. Vasaras nometni par simbolisku dalības maksu apmeklējuši arī Bauskas rajona bērni. Šogad saņemti vairāki pieteikumi no bērnunamiem un patversmēm. Andrejs Mediņš sola, ka presē tiks publicēta informācija par 2000. gada nometņu tematiku dažādām vecuma grupām.
Muižā pastāvīgi dzīvo un strādā vairāki amatnieki. Pērn rekonstruēti ēkas griestu pārsegumi, ieklāts jumta centrālās daļas jauns segums, ierīkota ēdamzāle, uzcelta pirts, sakārtots sporta laukums. Līdz vasaras sākumam paredzēts atjaunot muižas pirmā stāva interjerus. Vasarā turpināsies darbi jaunizveidotajā muižas parkā, bet Iecavas upītes krastā nolemts veidot dendroloģisko parku.
Izglītības iestādi pārvērš par kopmītni
Dāviņu pagasta iedzīvotāja Herta Mačena, kurai 74 gadi, pirms padomju okupācijas beigusi Bruknas sešklasīgo pamatskolu. Tā atradusies muižas galvenajā ēkā. Viņai palikuši atmiņā starpbrīži, kad bērni rotaļājušies skaistajā muižas parkā. Tagad Herta dzīvo pie saviem attāliem radiem Podniekiem. Viņu ģimenes māja «Mucenieki» atrodas pie Vecsaules un Dāviņu pagasta robežas.
Saimniece Aina Podniece Bruknas pamatskolā strādājusi par skolotāju no 1953. līdz 1968. gadam, kad mācību iestādi slēdza. Viņa atceras: «Saņēmu darba norīkojumu. Bauskā mani ar motociklu sagaidīja rajona Izglītības nodaļas vadītājs un aizveda uz Bruknu. Direktors tolaik bija vēsturnieks Alfrēds Bērziņš. Viņš skolā bija iekārtojis muzeju. Parkā stāvēja ģipša skulptūras. Dekoratīvās parka vāzes vēl bija saglabājušās no barona laikiem.
Muižas ēkā darbojās arī pagasta tautas nams. Pašdarbības pulciņus vadīja skolas direktora kundze.»
Pēc sovhoza «Dāviņi» izveidošanas skolas tuvumā uzcēla liellopu kūtis. Skolu slēdza, jo slaucējām un mehanizatoriem muižas ēkā piešķīra dzīvokļus. Bijušās slaucējas un sovhoza viesstrādnieki tur dzīvoja līdz deviņdesmito gadu sākumam, kamēr lepnais nams tika pārvērsts par nožēlojamu graustu.
Izpētīts ciltskoks un mājvieta
«Mucenieku» saimnieces dēls Andrejs un viņa ģimene ir īsti dzimtās vietas patrioti. Viņi izpētījuši savas māju vietas vēsturi un dzimtas ciltskoku. Pamatīgo darbu atsevišķā sējumā apkopojusi Podnieku meita Lelde – Bauskas pamatskolas 6. klases skolniece.
Leldes vecvecvectēvs, dzirnavnieks Jēkabs Mucenieks, zemi nomājis no Bruknas muižas pārvaldnieka Kruminska. Pirmpirkuma tiesības viņam piešķirtas 1928. gadā. Tad Jēkabs Mucenieks atpircis zemi un māju, samaksājot Ls 2500.
Podnieku dzimtas māju nojauca 1976. gadā meliorācijas kampaņas laikā. Deviņdesmito gadu sākumā Podnieki no Bauskas atgriezās savā īpašumā un paši uzcēla jaunu namu. Trīs paaudzes tagad dzīvo kopā.
Pagastu robežas visas varas mainījušas pēc saviem ieskatiem, taču cilvēkus nevar «pārstādīt» kā stabiņus. Viņi paliek tajā vietā, kurai jūtas piederīgi. Mūsu mazās zemes lielākā vērtība ir cilvēki, tāpēc arī Dāviņu pagastam ir ar ko lepoties.
FAKTI
Dāviņu pagasta platība – 8067 ha.
Iedzīvotāju skaits – 1031;
bērni – 248, darbspējīgu iedzīvotāju – 560, pensionāri – 223. Oficiāli reģistrēti 46 bezdarbnieki.
Izglītības iestāžu nav. Darbojas Lambārtes luterāņu un Janču katoļu draudze. Kultūras iestāde – pagasta bibliotēka. Darbojas četri veikali un pirts. Ražošanas objektu nav.
Reģistrētas 124 zemnieku saimniecības. No tām lielākās ir «Jaunbungas», «Brūveri» un «Kokles». Uzskaitīti 276 zemes lietotāji.
