Ja jums gribas redzēt Ameriku, kas ir citāda nekā televīzijas imidža veidota mūsu priekšstatos, un tomēr amerikānisku kontrastu pilna, – dodieties uz Pensilvāniju.
Ja jums gribas redzēt Ameriku, kas ir citāda nekā televīzijas imidža veidota mūsu priekšstatos, un tomēr amerikānisku kontrastu pilna, – dodieties uz Pensilvāniju.
Pašlaik lidojums līdz Ņujorkai maksā ap 450 dolāru, tad ar vilcienu līdz Filadelfijai – ap 60 dolāru, turpmākiem braucieniem var izīrēt automobiļus.
Pērnajā rudenī Pokono kalnu koki bija tādā krāsu daudzveidībā, kādi mēdz būt visraibākie gobelēni. Mēs arī sakām – zelta rudens… Bet tur krāsas ir izteikti spilgtas, daudz piesātinātākas un žilbinošas (haha! Amerika žilbina…).
Ļoti lauciniecisks štats
Pensilvānijas štats ir viens no «vislaucinieciskākajiem» ASV, ar daudz mežiem, fermām, laukiem, kalniem, parkiem (viena trešā daļa Pensilvānijas iedzīvotāju mīt laukos, te ir ASV lielākā ārpus milzu pilsētām dzīvojo- šā populācija). Stirniņas, zaķi, vāveres skraida pa ielām, nāk klāt pie mājas sliekšņa. Vai tāda mūsu iztēlē ir Amerika?… Tieši ar to Pensilvānija man iepatikās visvairāk.
Viņu zemniekiem daudzas problēmas ir tādas kā mūsējiem. Piedalījos štata parlamentā lauksaimniecības komisijas sēdē, kurā tika spriests par valsts dotāciju piešķiršanu vasaras lielajā sausumā cietušajām fermām. Un parlamentārieši pie kopēja lēmuma vienā sēdē tā arī netika…
Pensilvānija ASV 50 pavalstu vidū pēc platības ir tikai 33. vietā. Tomēr iedzīvotāju skaita ziņā vien četri štati ir vairāk apdzīvoti nekā Pensilvānija. Šeit dzimušie lielākoties arī paliek šajā pavalstī dzīvot, kas nebūt nav raksturīgi visām Savienotajām Valstīm.
Revolūcijas karš izcīnīts Fodža ielejā
Savienoto Valstu neatkarība gūta un pasludināta tieši Pensilvānijā, tālab šim štatam ir arī otrs nosaukums – Stūrakmens (Keystone state) pavalsts. Revolūcijas karš tika izcīnīts Pensilvānijā (kaujas notika netālu no Filadelfijas).
Ikviens Amerikā zina Vaiomingas ieleju, Fodža ieleju (Valley Forge) un tur tagad izveidoto Nacionālo parku. 1777. – 1778. gada ziemā ģenerāļa Džordža Vašingtona vadītais karaspēks tur kaujās, salā un badā pret britu kolonizatoriem noturējās vairākus mēnešus. Tūristi uz šo parku šodien dodas ieskatīties Amerikas vēsturē, mācīties patriotismu, jūsmot par dabas ainavām, svaigā gaisā skriet, lai uzlabotu veselību. Var apskatīt kareivju kazarmas, ieročus, Džordža Vašingtona štāba mītni.
Nacionālā parkā vietējā veikaliņā suvenīru piedāvājums tik plašs (lelles Dž. Vašingtona izskatā, revolūcijas laika naudiņa, tā laika karogi, dzērieni, tērpi utt.)… Cik mūsu iztēle šajā jomā aprobežota!
Amiši nelieto elektrību, ne automobiļus
Kad 1681. gadā kvēkeram Viljamam Pennam Anglijas karalis Kārlis II uzdāvāja zemes, kas tagad veido Pensilvānijas pavalsti (Penna vārdā nosaukts štats, tulkojot nozīmē Penna meži), šim no Anglijas izbraukušajam jaunajam vīrietim bija sapnis. Viņš vēlējās, lai dažādas tautas un dažādas reliģijas te vienkopus dzīvotu brīvi un ar tiesībām uz pašpārvaldi. Sapnis jau tad sāka piepildīties, jo te bija glābiņa sala Anglijā vajātajām reliģijām kvēkeriem, vācu amišiem, menonītiem, kuri šurp devās tieši reliģiskās brīvības meklējumos.
Lankasteras grāfiste ir amišu apdzīvots un apsaimniekots reģions. Braucu cauri tam vakara tumsā, kad pa maģistrāli ugunīgā straumē plūda superautomobiļi. Un tad… šajā motorizētajā virknē kā tikpat pilntiesīgi satiksmes dalībnieki rikšo zirgi ar amišu kučierētām ratu kulbām. Tām tagad ir piestiprināti vismaz atstarotāji, vien nesen amišu ļaudis piekrituši šim jaunievedumam, kad valdības iestādes to pieprasījušas jo strikti.
Amiši ir ļoti reliģioza, sevī noslēgta cilvēku kopiena, kas pat pēc trim gadu simtiem nav integrējusies modernajā sabiedrībā. Viņi pārvietojas tikai ar zirgiem vai velosipēdiem, arī lauku apstrādē neizmanto traktorus. Viņi nelieto elektrību, vīrieši valkā tumšas drānas un platmales, sievietes – garas kleitas, priekšautus un aubes. Droši vien lasītāji ir redzējuši filmas par šo savdabīgo ļaužu dzīvi. Nesen televīzijā bija ļoti laba lente «Liecinieks» ar Harisonu Fordu galvenajā lomā, kura filmēta tieši Filadelfijā un Lankasteras grāfistē. Pārsteidzoša ir amišu spēja saglabāt sevi un šādu dzīvesveidu modernajā Amerikā. Un tikpat pārsteidzoši ir tas, kā modernā tehnoloģizētā Amerika spēj akceptēt šīs ļaužu grupas. Es to uztveru kā Amerikas Savienoto Valstu patiesu bagātību.
fakti
Amerikā katram štatam ir savs koks, sava puķe, dzīvnieks utt. Pensilvānijai tie ir:
štata galvaspilsēta – Harisburga;
štata putns – rubenis;
štata dzīvnieks – baltastainais briedis;
štata koks – hemloks (skuju koks);
štata puķe – kalnu lauri.
