Institūtā «Meliorprojekts» izstrādāts koncepcijas projekts, kas paredz Lejas dzirnavu dambja atjaunošanu Mēmeles upē pie Bauskas un mazās hidroelektrostacijas būvi.
Institūtā «Meliorprojekts» izstrādāts koncepcijas projekts, kas paredz Lejas dzirnavu dambja atjaunošanu Mēmeles upē pie Bauskas un mazās hidroelektrostacijas (HES) būvi.
Ir sākta ieinteresēto pušu iepazīstināšana ar šo projektu. Tā 16. martā Bauskā, tiekoties ar Latvijas un Dānijas zivsaimniecības speciālistiem, norādīja projekta idejas autors SIA «Tornado» direktors Andis Namnieks. Viņš ir direktors arī janvārī reģistrētajai firmai «Ekohidrobauss». Tā izveidota, lai apsaimniekotu bijušo Lejas dzirnavu teritoriju, iecerēto dambi un HES, kā arī lai mērķa īstenošanai piesaistītu investīcijas.
Sagatavos ieteikumus zaudējumu mazināšanai
Jau tuvākajā laikā zivsaimniecības speciālisti ir apņēmušies (Latvijas un Dānijas kopprojekta par zivju ceļu ierīkošanu un uzlabošanu Latvijas upēs ietvaros) sadarbībā ar skandināvu speciālistiem sagatavot zivsaimnieciskās ekspertīzes slēdzienu par plānoto dambi un HES Bauskā. Slēdzienā tiks norādīts, kas jāņem vērā, lai, projektējot HES, nodarītu pēc iespējas mazākus zaudējumus zivsaimniecībai, kā šos zaudējumus kompensēt. Tā stāsta Zivju fonda padomes loceklis, bioloģijas doktors Andis Mitāns. «Jebkurā gadījumā, uzbūvējot HES, jārēķinās ar zaudējumiem zivsaimniecībai. Negatīvi tiks ietekmētas zivju, īpaši vimbu, nārsta vietas gan uzpludinājuma zonā, gan arī posmā lejpus spēkstacijas,» piebilda A. Mitāns.
Savukārt «Ekohidrobauss» pārstāvis bioloģijas doktors Andrejs Grīnbergs norāda – projekta ietvaros ap 200 tūkstoš ASV dolāru plānots atvēlēt upes krastu sakārtošanai un divu zivju ceļu ierīkošanai. «Mūsu mērķis ir atjaunot un veidot tautsaimnieciski derīgu objektu, kas iekļautos Bauskas pilsētas ainavā un obligāti nodrošinātu Mēmeles baseina dabisko biotopu aizsardzību,» apgalvo A. Grīnbergs.
Būvēšanu atbalstīs austriešu uzņēmēji
«Ekohidrobauss» direktors A. Namnieks stāsta, ka iecere apgūt un sakopt bijušās Lejas dzirnavas un tām piegulošo teritoriju bijusi jau sen. «Žēl bija skatīties uz aizlaisto dzirnavu ēku un apkārtni. Pirkumu nolēmu izdarīt aptuveni pirms diviem gadiem, kad redzēju – «etiķenei» vienā pusē jau noplēsts jumts,» saka A. Namnieks. «Ēkas piederēja rajona Patērētāju biedrībai. SIA «Tornado» ēkas nopirka, kā arī uz 25 gadiem noslēdza ar Valsts Nekustamā īpašuma aģentūru līgumu par nepilnus trīs hektārus lielā zemes gabala nomu. Vispirms firma atjaunoja ēkas jumtu. Ēku paredzēts savest kārtībā, lai varētu lietderīgi izmantot,» tā A. Namnieks.
Projekta realizācijā vēlas piedalīties austriešu uzņēmēji, viņi ir gatavi investēt līdz 65 procentiem pamatkapitāla. Paredzams, ka HES iekārtas un to uzstādīšana vien izmaksās vairāk nekā miljons ASV dolāru. Projekta realizācijas kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni trīs miljoni dolāru.
Negrasoties upi «izspiest sausu»
«Pie paša dambja ūdens līmenis pacelsies nedaudz vairāk par metru, bet pie tā saucamajām Augšas dzirnavām, pie uzņēmuma «Saule», līmenis būs pilnībā izlīdzinājies. Nav pamata bažām, ka ūdenskrātuvē nepārtraukti svārstīsies ūdens līmenis. Tas tiks uzturēts nemainīgs. HES atradīsies trīs turbīnas, divas no tām – pašregulējošas. Tas nozīmē, ka darbosies visas trīs turbīnas, ja būs lielāka ūdens pieplūde. Ja ūdens pieplūdums būs mazs, kā tas paredzams vasarās, darbosies tikai viena turbīna. Kopējā spēkstacijas jauda plānota 0,75 megavati, lai gan, nerēķinoties ar vidi, no Mēmeles varētu «izspiest» līdz pat diviem megavatiem,» stāsta A. Namnieks. «Interesanti, ka 1989. gadā pēc Bauskas pilsētas vadības pasūtījuma tika izstrādāts un visās instancēs apstiprināts Lejas dzirnavu aizsprosta projekts. Tā mērķis bija ar upes uzpludinājumu nodrošināt pilsētniekiem atpūtas vietu – pludmalei, ūdenssportam. Finansējuma trūkuma dēļ projekts netika realizēts,» vēstī A. Namnieks.
Aizsprostu salīdzina ar žņaugu
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas ūdens ekosistēmu inspektors Valērijs Gabrāns jau ir paudis SIA «Ekohidrobauss» iecerēm noraidošu nostāju. Inspektors nolēmis uzsākt parakstu vākšanu pret HES būvi Bauskā, iesaistot pasākumā Mednieku un makšķernieku biedrības nodaļu. «Tikai cilvēkiem, kuriem nav izpratnes par vides estētiskajiem un ekoloģiskajiem jautājumiem, var ienākt prātā straujupes tecējumu mainīt ar rāmu uzpludinājumu un pasludināt to par labu esam,» uzskata V. Gabrāns. «Mēmeles aizdambēšana Bauskā ietekmēs upi visā tās garumā. Tēlaini to var iedomāties kā žņauga uzlikšanu artērijai, pārtraucot asinsriti. Upe ir viens vesels organisms, – kas notiek lejtecē, tūlīt atsauksies uz procesiem augštecē,» uzsver V. Gabrāns.
«Ja baušķenieki aizdambēs Mēmeli, tad līdz Skaistkalnei jūras zivis, tostarp vimbas, nenonāks,» spriež Skaistkalnes pagasta zemnieks Gunārs Auziņš. «Pirms kara, kad Mēmelē pie Bauskas atradās divi aizsprosti, vimbas upē pie Skaistkalnes bija izcils retums,» atceras G. Auziņš.
fakti
Pirmie dati par Lejas un Augšas dzirnavām atrodami 1840. gada kartēs.
1916. gadā Bauskā uzstādīts pirmais hidroelektroģenerators.
Abos dzirnavu dambjos bija «vārti», caur kuriem pa upi varēja pludināt apaļkokus.
Pirmās brīvvalsts laikā Lejas dzirnavu ēkā atradās dzirnavas, labības noliktavas, kokzāģētava, metālapstrādes darbnīca. Padomju laikā ēkā tika ierīkota etiķfabrika.
/R. Ābelnieks, vēsturnieks/
