Izglītības un zinātnes ministrijas veiktie grozījumi aprēķinos par skolotāju algu piemaksām šonedēļ radījuši spriedzi Zemgales novada skolās.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktie grozījumi aprēķinos par skolotāju algu piemaksām šonedēļ radījuši spriedzi Zemgales novada skolās.
16. martā ministrija paziņoja, ka izstrādāts jauns variants mērķdotāciju piešķiršanai izglītības iestāžu darbinieku algām. Zemgales rajonu pašvaldības saņēma aprēķinu kopijas, lai secinātu, ka sākotnējā summa samazināta divas vai pat trīs reizes. Novada izglītības pārvalžu vadītāji 20. martā rīkoja apspriedi un nosūtīja protesta vēstuli valdībai.
Taču 21. janvārī ziņu aģentūra BNS jau izplatīja IZM paziņojumu, kura teksts ir neticami pretrunīgs. Piedāvājam dažus fragmentus: «Pirms nedēļas Izglītības un zinātnes ministrija atzina kļūdu veiktajos aprēķinos un paziņoja par jaunu aprēķinu veikšanu un iesniegšanu izskatīšanai valdībā. Savukārt pirmdien (20. martā) ministrijas Finansu departamenta vadītāja Anita Zandovska BNS vēstīja, ka tomēr spēkā paliks iepriekšējais skolotāju piemaksu aprēķina princips…
Otrreizējais algu pielikuma pārrēķins 14. martā akceptēts IZM vadības sanāksmē pēc tam, kad ministrija atzina, ka kļūdījusies, veicot pedagogu algu piemaksu aprēķinus.
Tomēr pirmdien (20. martā) Zandovska paziņoja, ka jaunā pārrēķina nebūs un valdībai nekas netiks iesniegts.»
Reformas būtību nosauc par aplamu
Par ministrijas kārtējo «kļūdīšanos» vairākums Bauskas rajona izglītības iestāžu uzzināja 21. martā. Informāciju par algu piemaksu jaunajiem principiem Bērzu pamatskolas mācību pārzine Sandra Širve guva telefona sarunā ar rajona Izglītības pārvaldes darbinieci. «Es neticu, ka nesaņemsim algas paaugstinājumu,» atzinās mācību pārzine. Toties vairākas viņas kolēģes jutās šokētas. «Visi solījumi ir bijuši tikai tukši vārdi. Es jūtu, ka mūsu valsts ir bankrotējusi gan tiešā, gan simboliskā nozīmē,» secina latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Cīrule.
Ekonomikas un ētikas skolotāja Solvita Lāčgalve uzskata, ka izglītības reformas pamats ir aplams: «Kāds ir izglītības standarta formulējums? Tas atgādina vispārinātu frāžu savirknējumu. Vēl pirms desmit gadiem sākām runāt par mācību programmu pārskatīšanu. Tās ir pārblīvētas ar teorētiskām, dzīvē neizmantojamām zināšanām. Visas prasības pielīdzinātas zinību augstākajai pakāpei. Agrāk bija eksperimentālās klases, kur ministrijas ierēdņi varēja pārbaudīt savu ideju dzīvotspēju. Tagad visi esam kļuvuši par izmēģinājumu «trusīšiem».»
Bērni var palikt bez izglītības
Pedagoģes minēja vairākus faktorus, kas lauku skolās jo spilgti izpaužas pēdējos gados un ir saistīti ar ekonomikas lejupslīdi. Tipisks laucinieku ģimenes skolēns apzinās visapkārt valdošo bezcerību, viņš sistemātiski cieš no labas pārtikas un vitamīnu trūkuma. Ar laiku tas jūtami ietekmē uztveres un koncentrēšanās spējas.
Skolotāja Lāčgalve skāra ļoti sāpīgu problēmu – pedagogu ģimeņu materiālo nodrošinājumu. Viņa bez aplinkiem sacīja: «Jā, es cerēju saņemt piemaksu nepilnu desmit latu apmērā, šī summa manai ģimenei daudz nozīmē. Būdama augstākās kategorijas skolotāja un strādādama pusotru slodzi, mēnesī nopelnu Ls 120. Pēc nodokļu samaksāšanas summa kļūst ievērojami mazāka. Esmu šķīrusies. Meita studē Rīgas Amatniecības vidusskolā. Mācību maksa mēnesī ir Ls 25. Apmēram tikpat nepieciešams materiālu iegādei praktiskajām nodarbībām. Summai vēl jāpieskaita iztika, transports, dzīvokļa īre. Tas viss kopā pārsniedz manu mēnešalgu. Parādiem neredzu ne gala, ne malas, lai gan strādāju no rīta līdz vēlam vakaram.»
Līdzīgā situācijā ir Solvitas Lāčgalves kolēģe, kuras ģimenē pelna arī vīrs. Taču viņiem studē divi bērni. Turklāt abi laiku pa laikam sameklē kādus gadījuma darbiņus.
Vairāk par visu skolotājas nomāc apziņa, ka, godprātīgi izglītodamas svešus bērnus, viņas ar milzīgām grūtībām un pašupurēšanos tik tikko spēj nodrošināt izglītību savējiem.
Iekšējās rezerves izsīkušas
Codes pamatskolas direktors Georgs Ostrovskis par izglītības reformas pavērsieniem spriež tā: «Jau sākumā man šķita, ka pedagogu algu paaugstinājumam visā valstī piešķirtā summa ir nepietiekama. Tad sapratu, ka valdība droši vien iecerējusi izmantot tā dēvētās skolu iekšējās rezerves. Taču pienācis brīdis, kad to vairs nav. Lai atrastu papildlīdzekļus, izglītības iestādē būtu jālikvidē visi interešu pulciņi, deju kopas, kori, sporta komandas, jāatsakās no bērnu nogādāšanas skolā ar savu autobusu un citiem pakalpojumiem. Jau izstrādāts projekts, ka skolu amatierkopas turpmāk būtu iekļaujamas interešu izglītības sistēmā un vecākiem vajadzētu maksāt dalības naudu. Cik maksātspējīgo var atrast laukos? Tas nozīmē, ka, izņemot mācību stundas, nekas vairs nenotiktu.»
Direktors pieļauj varbūtību, ka mērķdotācijas pedagogu algu paaugstināšanai varētu tikt sadalītas visām pagastu padomēm. Ja paredzēto summu vietējo pašvaldību budžetā neieskaitītu regulāri, atkārtotos deviņdesmito gadu sākumā piedzīvotā situācija, kad daudzu izglītības iestāžu darbinieki vairākus mēnešus nesaņēma nopelnīto.
Zemgales novada skolu direktori un izglītības pārvalžu vadītāji nolēmuši 30. martā rīkot sanāksmi par tematu «Kā organizēt darbu reformu laikā?». Līdz algu saņemšanas datumam – 9. aprīlim – palicis diezgan daudz laika. Kas zina, cik reižu Izglītības un zinātnes ministrija vēl pagūs «kļūdīties»?
