Bauskas pilsētas Dome un Tautas nams Komunistiskā terora upuru piemiņas dienai, 25. martam, bija sagādājuši aizkustinošu velti – tenora Jāņa Sproģa koncertu.
Bauskas pilsētas Dome un Tautas nams Komunistiskā terora upuru piemiņas dienai, 25. martam, bija sagādājuši aizkustinošu velti – tenora Jāņa Sproģa koncertu.
«Sākotnēji pieteikto programmu «Kurzemes cietokšņa dziesmas» mainīju ar sarunu mūzikā par tēmu, kas varētu būt kopēja man un klausītājiem, jo arī es esmu bijušā režīma upuris. Manu ģimeni aizveda uz Sibīriju, kad man bija četri gadi,» pirms koncerta «Bauskas Dzīvei» stāstīja Jānis Sproģis.
Mākslinieka izvēle attaisnojās. Viņa vēstījumu koncerta apmeklētāji uztvēra dziļi personiski: Kurzemes cietoksnis, kur 1944. gada oktobrī zem kara dārdiem piedzima Sproģu ģimenes sestais bērns – pastarītis Jānis; brauciens lopu vagonā; saltās naktis zem mātes austajām segām; bērnība un pirmie skolas gadi Sibīrijā; atgriešanās dzimtenē un cīņa par savu vietu svešas ideoloģijas sabiedrībā – daudziem tik ļoti pazīstams. Mana lielākā bagātība ir balss, sacīja mākslinieks, un esmu priecīgs, ka varu dalīties tajā ar jums.
Koncerta ievadā un izskaņā «tiem, kuri aizgāja bojā, un tiem, kuri izturēja», J. Sproģis veltīja Franča Šūberta «Ave Maria». Pārējās programmā iekļautās dziesmas, lielākoties ar dzejas klasiķu tekstiem, viņa paša komponētas. Mūzikā bija saklausāmas gan filosofiskas pārdomas par «Kur palikšu», gan pateicība mātēm un vecmāmiņām, arī drastiska «peršiņa» Grietiņai. Taču pāri un cauri visam mīlestības tēma: no pirmās, straujās un pēc Ventmalas ievām smaržojošās līdz visaptverošai.
Ar mīlestību var paveikt visu, tā ceļ un dod spēku, tāda bija publikas iecienītā tenora kopatziņa. Mīlestību un sapratni, kas izlija aplausos, pārpārēm saņēma arī mākslinieks. Tautas nama zālē un balkonā nebija brīvas vietas. Tās asaras, ko slepus norausa viens otrs klausītājs, nenāca no sāpēm, bet no mīlestības.
