Redakcija saņēmusi skaistkalnieša Guntara Štubja vēstuli, kas atsūtīta pa epastu no Itālijas. Viņš jau vairākus mēnešus studē Adrijas Apvienotajā pasaules koledžā.
Redakcija saņēmusi skaistkalnieša Guntara Štubja vēstuli, kas atsūtīta pa epastu no Itālijas. Viņš jau vairākus mēnešus studē Adrijas Apvienotajā pasaules koledžā.
Skaistkalnes vidusskolā es pavadīju desmit ļoti jaukus un nozīmīgus mācību gadus. Pēc uzvaras konkursā ieguvu tiesības mācīties Adrijas Apvienotajā pasaules koledžā, kura atrodas Itālijā. Tajā esmu mācījies jau vairāk nekā piecus mēnešus. Ir iegūta ļoti dažāda un interesanta pieredze.
Šeit mācās studenti no 72 pasaules valstīm, pārstāvētas visas rases, kultūras un reliģijas. Tā kā studiju kursa ilgums ir divi gadi, to laikā ir lieliska iespēja iepazīt un izzināt visas šīs pasaules uztveres, dzīvesveidus, tos salīdzināt un novērtēt. Tas nenozīmē pārtapšanu par kosmopolītu. Tieši pretēji. Katrs šeit cenšas saglabāt un izcelt savu nacionalitāti.
Tas notiek dažādi – gan pēc studentu personīgas iniciatīvas, kas izpaužas nacionālu simbolu piestiprināšanā pie drēbēm, somām, kā arī organizētā veidā. Gandrīz katru mēnesi notiek reģionālās nedēļas. To ietvaros viena reģiona studenti organizē dažādus sarīkojumus. Viens no tiem ir galvenās mācību ēkas dekorēšana atbilstoši nacionālajām tradīcijām. Studenti no Āzijas biedē ar pūķiem, latīņamerikāņi pārsteidz ar dabas skaistumu, bet Balkānu tautu pārstāvji nekautrējas atspoguļot viņu nežēlīgo vēsturi.
Kādu nakti viena reģiona studenti staigā pa istabiņām, dziedādami nacionālas dziesmas. Tas notiek ap pulksten četriem no rīta. Tiek atstāti pašcepti saldumi un īsa informācija par idejisko pamatu šādam apciemojumam.
Visas nedēļas kulminācija ir reģionālais vakars, kas parasti notiek piektdienā. Pirms tā katrs zēns savā vēstuļu kastītē saņem lapiņu, uz kuras uzrakstīts tās meitenes vārds, ar kuru džentlmeniski šis vakars ir jāpavada. Uz to ierodas visa koledža, tostarp skolotāji, direktors un viņa sieva. Parasti vakars izvēršas ļoti jauks.
Interesanti, kā dažādi studenti no Baltijas valstīm interpretē reģionālo piederību. Igauņi, tāpat kā otrā gada studente no Latvijas, nešaubīgi pieskaita sevi Skandināvijas reģiona pārstāvjiem. Lietuvas studenti, aizbildinoties ar faktu, ka Eiropas centrālais punkts atrodas netālu no Viļņas, piedalās Centrāleiropas reģionālajā vakarā. Es piebiedrojos Austrumeiropas studentiem. To pamatoju, pirmkārt, ar vēsturiski nesaraujamo saistību, un, otrkārt, ar mūsu ģeogrāfisko atrašanās vietu.
G. ŠTUBIS Duino
