Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem.
Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem.
Satīriķis un humorists
1875. gada 4. martā Vecumnieku pagasta «Aurmaņos» dzimis humorists un satīriķis Līvu Jurka (īstajā publikāciju vārdā Juris Puriņš). Viņam šogad 125 gadu jubileja. Vecumnieku pagasta kalpa dēls pēc vietējās pagastskolas beigšanas tālāko izglītošanos turpinājis pašmācībā. Ražīgākais rakstniecības periods Līvu Jurkam bijis 20. gadsimta sākumā. Tad viņš publicējies «Pēterburgas Avīzēs», «Zobugala» kalendāros, «Latvī» un «Svaros», kā arī rediģējis satīrisku rakstu krājumus «Rīkstes», «Pēriens», «Spītnieks», «Spēriens», «Ar smalkiem bērzu žagariem» un «Modernu sieviešu mīlestības dziesmas».
Prefektūras priekšnieks
11. martā apritēja 115 gadu, kopš Bauskas pagastā pasaulē nācis Vilhelms Ilziņš. Skolas gaitas ritējušas pilsētas skolā, pēc kuras beigšanas V. Ilziņš izvēlējies tālākizglītoties Viļņas karaskolā. Militārais dienests cariskajā Krievijā novērtēts ar augstiem apbalvojumiem – Jura krustu un Jura zobenu. Neatkarīgajā Latvijā viņš iesaistījies policijas darbā, veicis Rīgas prefektūras 4. iecirkņa priekšnieka pienākumus, vēlāk ticis paaugstināts par Rīgas prefektūras apsardzības rotas priekšnieku. Par V. Ilziņa dzīves gaitu pēc padomju okupācijas manā rīcībā ziņu nav.
Tieslietu ministrs
24. martā 120 gadu jubileja bija Eduardam Brikovskim. Viņš dzimis kādreizējā Lietuvas teritorijā, bijis Brunovišķes muižas īpašnieka dēls. Brunovišķes muiža vēlāk ietilpa Ceraukstes, tagad – Gailīšu pagastā. Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā un studējis Pēterburgas Universitātē. Zinātkārais jauneklis studijas sācis Austrumu valodu fakultātē, bet vēlāk pārgājis uz Juridisko fakultāti, kuru beidzis 1906. gadā. Līdz Latvijas valsts nodibināšanai strādājis Pēterburgā un Novgorodā, bet 1920. gadā kļuvis par mūsu valsts Tieslietu ministrijas departamenta direktoru. E. Brikovskis vairākās valdībās pildījis tieslietu ministra amatu, par nopelniem valsts labā saņēmis 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 30. gadu nogalē viņš strādājis par notāru Rīgā. Tālākais liktenis nav zināms.
Ievērojams gleznotājs
Gleznotājs Pēteris Zutis dzimis pirms 95 gadiem 24. martā Bauskas amatnieka ģimenē. Pirmā pasaules karā bēgļu gaitās Zušu ģimene nokļuva Maskavā, kur Pēteris sāka aizrauties ar zīmēšanu. Bēgļu gaitās nācās doties līdz pat Novorosijskai pie Melnās jūras. Pēc atgriešanās Bauskā topošais mākslinieks mācījies I. Kļaviņas privātģimnāzijā. 1923. gadā P. Zutis iestājies Mākslas akadēmijā, kur studējis ar pārtraukumiem līdz 1933. gadam. Studiju laikā daudzsološais mākslinieks starptautiskā konkursā Vašingtonā ieguvis pirmo godalgu par darbu «Latviešu ganu meitene». 1929. gadā viņš uzgleznojis altārgleznu Mežotnes baznīcai «Kristus debesbraukšana», bet 1934. gadā apgleznojis altāra velvi Bauskas Svētā Gara baznīcā. Mākslinieks izgatavojis arī karogu metus vairākām Latvijas skolām, Jelgavas skolotāju biedrībai un Bauskas rūpnieku un amatnieku biedrībai. Arī vairāki grāmatu vāki ir P. Zuša darināti. Kādreiz «Bauskas Vēstnesī» tika iespiesti daudzi šī mākslinieka zīmēti mūsu pilsētas un apriņķa ievērojamu darbinieku šarži. 30. gadu beigās viņš strādājis Latvijas Sarkanā krusta Tērvetes sanatorijā par darba terapijas vadītāju. Pirmās padomju okupācijas represijas P. Zuti nav skārušas, viņš radoši zīmējis un rīkojis izstādes arī vācu okupācijas laikā. Pēdējās ziņas par izcilo novadnieku vēsta, ka viņš bijis Jelgavā tās nopostīšanas laikā 1944. gada vasarā.
