Ģimenē, skolā un arī uz ielas bērni tiek pakļauti dažādiem pāridarījumiem, ko likumā dēvē par vardarbību.
Ģimenē, skolā un arī uz ielas bērni tiek pakļauti dažādiem pāridarījumiem, ko likumā dēvē par vardarbību.
Vardarbība apkaunojot valsti
Nesen korespondente uzklausīja kādas jaukas sievietes, tagad jau vecmāmiņas, gluži neticamu atzīšanos, kā viņa audzināta skolas gados. Tēvs, visādā ziņā cienījams cilvēks, meitu, starp citu, ļoti akurātu skolniecīti, mēdzis sist katru dienu. Iemesli sodīšanai atradušies vienmēr. Pat, būdama vidusskolniece, viņa saņēmusi pērienu – par zemē nomestu zīmuli… Iebilst vai protestēt pret tēva varu viņai nav nācis prātā, jo tas taču darīts, lai meita izaugtu par kārtīgu cilvēku. Izaugusi arī, tikai bērnību atceroties bez jebkāda prieka.
Pēdējos gados laikraksti, radio un televīzija bieži informējuši par dažādu veidu smagiem pāridarījumiem, ko nācies izciest bērniem. Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pievērsusi uzmanību notiekošajam un pat sacījusi, ka Latvijā valdot vispārēja bērnu nemīlēšana. Paziņojumi par vardarbību pret bērnu apkaunojot valsti, atzinusi prezidente.
Meklē vainu sevī
Papildu ciešanas upuriem var sagādāt arī veids, kādā tiek sniegta informācija par notikušo. Tas tika apspriests Valsts Bērnu tiesību aizsardzības centra rīkotajā seminārā žurnālistiem. Psiholoģe Indra Majore analizēja četrus vardarbības veidus. Sabiedrību visvairāk šokē fakti par bērnu seksuālo izmantošanu. Tomēr tā nonāk atklātībā retāk nekā, piemēram, bērnu sišana jeb fiziska vardarbība. Daudz grūtāk pierādāma emocionālā vardarbība, kas ievaino un pakāpeniski kropļo indivīda psihi.
Indra Majore pievērsa uzmanību faktam, ka bērns nekad nespēj pareizi novērtēt pieaugušā rīcību. Nepatīkamais tiek pieciests, bērns jūtas vainīgs, ka ar viņu tā noticis un… turpina ciest klusējot. Tāpēc nereti tikai pēc ilgāka laika tikuši atklāti gadiem ilgi seksuālās izmantošanas gadījumi.
Pamešana novārtā ietekmē pašcieņu
Pēc ārzemju pieredzes tagad par vardarbību tiek atzīta arī bērna pamešana novārtā. Tā var būt gan zīdaiņa atstāšana bez kopšanas un ēdināšanas, gan bērna nelaišana skolā. Tas attiecas arī uz vecākiem, kuriem viņu aizņemtības dēļ neatliek laika bērniem. Kad brīvā laika izklaides saskaras ar likumu, vecāki nereti ir ļoti pārsteigti. Psiholoģe Indra Majore uzsvēra, ka bērna pamešana novārtā nav krimināli sodāma līdz brīdim, kad tiek nodarīts ļaunums bērna veselībai un dzīvībai. Taču jebkurā gadījumā tas ietekmē bērna attīstību, darbspējas, zināšanu līmeni un līdz ar to spēju apgūt profesiju, uzsākt savu dzīvi, atrast darbu. Turklāt par bērnu Latvijas likumi uzskata personu līdz pat 18 gadu vecumam.
Šādus gadījumus biežāk izskata Bāriņtiesas, kas atņem vai pārtrauc vecāku varu. Bauskas pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Velta Ločmele ir pateicīga palīdzēm – Bauskas vakara (maiņu) vidusskolas direktorei Jeļenai Žuravļovai, bērnu ārstei Zinaidai Vītolai. Bāriņtiesas sastāvā ir arī psiholoģe Ingūna Rauda. 1999. gadā apsekotas 26 baušķenieku ģimenes, kas tiek uzskatītas par nelabvēlīgām. 14 no tām ņemtas īpašā uzskaitē. Velta Ločmele atzina, ka nereti grūti ir prasīt atbildību no vecākiem, kuri paši grimst trūkumā. Ne reizi vien dzirdēts lūgums palīdzēt atrast darbu, tad arī dzīve mainīšoties. Nav reti tādi gadījumi, kad, izmisuma mākti, pieaugušie izgāž dusmas uz bērniem, kliedzot uz viņiem un sitot. Vispārējais mīlestības deficīts izpaužas kā vardarbība pret vājākajiem.
Fakti
26 nelabvēlīgajās ģimenēs Bauskā aug 41 bērns, no tiem 15 jau izpelnījušies uzmanību ar klaiņošanu, nemācīšanos, vairākus uzrauga policija.
1999. gadā Bauskas Bāriņtiesa vecāku varu pārtraukusi divām mātēm un četriem tēviem, tā nav atjaunota nevienai no šīm personām.
Aizbildnība nodibināta 33 bērniem. 14 lietās bāriņtiesa aizstāvējusi nepilngadīgo mantiskās intereses saņemt mantojumu, privatizējot dzīvokli.
