Cara laikos Stelpes pagasts dalījās divos muižu novados – Stelpes un Nīzeres.
Cara laikos Stelpes pagasts dalījās divos muižu novados – Stelpes un Nīzeres. Abas muižas piederēja valstij un tālab tika sauktas par «Kroņa muižām».
Mūsdienu pagasta robežas daudz neatšķiras no Stelpes pagasta teritorijas, kāda tā bija ap 1930. gadu.
Trīsdesmitajos gados Stelpes pagastā darbojās piecas dzirnavas.
Kādreiz pagastā darbojās Nīzeres sešu klašu un Beķeru četru klašu pamatskola. 1938. gadā Stelpē tika atklāta moderna pamatskolas ēka (ar elektrību, kanalizāciju un centrālo apkuri), kas savas funkcijas pilda arī pašlaik.
1880. gadā nodibināta Stelpes kultūras biedrība. Tai piederēja savs nams ar plašu sarīkojumu zāli un bibliotēku.
1924. gadā tika nodibināta Stelpes un apkārtnes piensaimnieku biedrība, kas uzcēla Stelpes pienotavu.
FAKTI
Pagasta platība – 68 kvadrātkilometri;
aramzeme, pļavas un ganības – 3891 hektārs;
līdz 1. janvārim pagastā reģistrēti 1040 iedzīvotāju;
Stelpes pagastā iedzīvotāji koncentrēti trīs apdzīvotās vietās – Stelpē (pagasta centrā), Nīzerē un Beitiņos (Stelpes pienotavā).
Pagasta padome izdod informatīvu biļetenu «Tādi esam».
Šajā mācību gadā Stelpes pamatskolā izglītojas 140 bērnu, strādā 16 skolotāju.
