Pārbaudot 14295 dzeramā ūdens paraugus un 2784 grodu akas, secināts, ka apmēram 30 procentu Latvijā lietotā dzeramā ūdens neatbilst kvalitātes prasībām.
Pārbaudot 14295 dzeramā ūdens paraugus un 2784 grodu akas, secināts, ka apmēram 30 procentu Latvijā lietotā dzeramā ūdens neatbilst kvalitātes prasībām.
Šādi ir Nacionālā vides veselības centra dati.
Kāda ir dzeramā ūdens kvalitāte Bauskas rajonā? Skaidro ALLA JEFIMOVA, sertificēta ārste higiēniste, Jelgavas vides veselības centra (VVC) Bauskas teritoriālās daļas speciāliste.
Paaugstināts nitrātu daudzums
– 1999. gadā mūsu laboratorijā pārbaudīti 635 dzeramā ūdens paraugi no centralizētā ūdensvada, artēziskajām akām, torņiem un sadales tīkliem. 16% šī ūdens neatbilda kvalitātes prasībām pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem, 43% – pēc ķīmiskajiem rādītājiem. Salīdzinājumā ar 1998. gadu ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes pasliktināšanās konstatēta tikai Rundāles pagastā. Ne vienmēr laba ūdens kvalitāte ir ūdens ņemšanas vietās (sūkņos) Kalna ielā 26 un Kalēju ielā 28/2 Bauskā.
Mēdz sacīt, ka labāks esot akas ūdens. Analizējot Bauskas privātmāju grodu aku ūdens kvalitāti, secināts, ka pusei no tām ūdens tomēr neatbilst higiēnas prasībām (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem), 77% ūdens ir palielināts nitrātu daudzums. Jāatceras, ka attālumam no grodu akas līdz sausās tualetes bedrei, kūtij jābūt vismaz 50 metru, ne tuvāk kā 20 metru no centralizētas kanalizācijas sistēmas. Uzmanīgi jārīkojas, lietojot minerālmēslus, pesticīdus piemājas dārziņos, netālu no akas. Tas var padarīt dzeramo ūdeni nelietojamu un pat kaitīgu veselībai.
Novārīšana nepatīk mikrobiem
Cilvēki novērtē dzeramo ūdeni pēc garšas, smaržas un izskata. Nereti tiek sacīts, ka ūdens ir netīrs, duļķains, smird.
Bauskas rajonā dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji ir stabilizējušies. Iedzīvotāji galvenokārt dzer ūdeni no artēziskajiem urbumiem, kas sniedzas 170 – 230 metru dziļumā. Filtrējoties cauri zemes slāņiem, šis ūdens bagātinās ar minerālvielām, bet mikroflora tam nav raksturīga. Bauskas rajonā iegūstamais dzeramais ūdens ir «ciets», tas veido katlakmens nogulsnējumus uz trauku un cauruļvadu sieniņām, var kairināt ādu.
Mūsu ūdenī ir paaugstināts dzelzs saturs, tas maina ūdens garšu, izskatu (krāsa, duļķainība). Vārot šādu ūdeni, dzelzs hidroksīds «izkrīt» sarkanīgu nogulšņu veidā. Tas izgulsnējas arī ūdensvada caurulēs, veidojas rūsa, labvēlīgi apstākļi specifisku baktēriju augšanai, ūdenim ir metāliska piegarša. Jo vecāki cauruļvadi, jo lielāka iespēja, ka tie mikrobioloģiski ir piesārņoti. Ikdienā joprojām labāk dzert vārītu, nostādinātu ūdeni. Šādu risku palielina arī ūdensvada avāriju lielais skaits, artēzisko aku aizsargjoslas neievērošana. Profilaktiska ūdensvada hlorēšana un skalošana notiek neregulāri.
Ieteicams lietot filtrus artēzisko aku uzgalvjiem. Iedzīvotājiem vajadzētu izmantot attīrīšanas filtrus. Pirms to pirkšanas būtu jānoskaidro, kā- dus piemaisījumus filtrs uztver.
Fakti
Dzeramā ūdens cietības augstākā norma ir 7 mg/ekv./litrā. Bauskas rajonā šis rādītājs ir 5 – 6 mg/ekv./l.
Mūsu rajonā vidēji dzelzs saturs ūdenī nepārsniedz 2 mg/l (norma 0,4 mg/l). Dzelzs koncentrācijai pārsniedzot 10 mg litrā ūdens, var rasties alerģiska reakcija.
Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, no dzeršanai nederīga ūdens lietošanas katru gadu pasaulē iet bojā 500000 cilvēku, trīs miljoni iedzīvotāju saslimst.
Jelgavas VVC Bauskas teritoriālās daļas dati
