Lietuvas zemnieki vairāk nekā divu nedēļu garajā akcijā panāca savu.
Lietuvas zemnieki vairāk nekā divu nedēļu garajā akcijā panāca savu.
Viņi pēc lauksaimniecības ministra Edvarda Makeļa 29. martā parakstītā rīkojuma paši varēs izvēlēties cukurfabriku, kurai piegādāt saldās saknes.
«Bauskas Dzīves» korespondente vienu dienu uzturējās kaimiņzemē un tikās ar dažādu paaudžu zemniekiem, ar Marijampoles cukurfabrikas darbiniecēm. Bija interesanti izzināt brāļu tautas lauksaimnieku centienus.
Skolojies, lai strādātu tēvu zemē
Zemnieks Arturs Ražinskis Lietuvas dienvidu rajonu nemiernieku vidū bija viens no protesta akcijas koordinatoriem. «Mūsu novadā ir tik laba zeme un cita darba tuvumā arī nav. Kā lai necīnāmies par savām tiesībām audzēt cukurbietes. Nevar taču skatīties debesīs un palikt ar tukšām rokām,» saka Arturs. Viņš cukurbietes pērn audzējis 13 hektāru lielā platībā. Uz kredīta nopirkts firmas «Juko» jauns cukurbiešu novākšanas kombains.
A. Ražinskim bija sakārtota nemieru fotohronika. Videokaseti un fotoattēlus viņš deva līdzi kaimiņvalstu pārstāvjiem, – lai taču arī citur zina, kā Lietuvas zemnieki uztur savas prasības.
Lietuviešu jaunais lauku uzņēmējs praktizējies pie fermeriem Anglijā un Zviedrijā, Latvijā viņam ir draugi. Arturam jābeidz studijas maģistrantūrā.
Noskaņoti kareivīgi
Lietuviešu zemnieki stāstīja, ka viņus aizskārusi lauksaimniecības ministra vienaldzīgā attieksme. Ne protesta akcijas sākumā, ne pēc nedēļas viņš nebija ieradies aprunāties ar nemierniekiem. Tādēļ mežā, kuram cauri ved «Via Baltica» starptautiskā maģistrāle, kokā bija pakārts no salmiem, sīpoliem, burkāniem darināts ministrs. To bija «sameistarojuši» zemnieki. Kaimiņzemē uztraucas par to pašu, ko mūsu valstī, – Lietuvai nav ilglaicīgas lauksaimniecības stratēģijas. Aizvien mazāk peļņas dod lopkopība un graudaudzēšana. Cukurbiešu audzētāji turas tik sīksti, jo šī nozare ir visienesīgākā.
Pērn līdzīgā situācijā kā Jēkabpils cukurfabrika nokļuva arī Marijampoles uzņēmums. Lietuvieši spēja rast risinājumu, izmantojot protesta akcijas un atrodot vietējo firmu «Arvi», kas piedāvāja sanācijas plānu un veiksmīgi to īsteno. Ziņu aģentūra BNS vēstī, ka Lietuvas cukura ražošanas stratēģiskais investors – Dānijas kompānija «Danisco Sugar» – nebūs apmierināts ar ministra rīkojumu. Dāņi vēlas modernizēt fabrikas un divas slēgt. Taču zemnieki šim projektam turēsies pretī – tas ir skaidrs. Lietuvai 2000. gadā baltā cukura ražošanas kvota ir 112 tūkstoš tonnu (Latvijai – 60 tūkstoš).
Salīdzina ar ‘Mežotnes hibrīdu’
Gadu gadiem rūdīts lauksaimnieks Jozs Kauns, kurš vada Valsts Zemkopības institūta Rumoku izmēģinājumu staciju, sacīja īsi un skaidri: «Valstij nav naudas, tā ir galvenā nelaime.» Rumoki un Jonišķeļi Lietuvā ir pirmās izmēģinājumu saimniecības, dibinātas 1927. gadā. Rumoki specializējas cukurbiešu šķirņu salīdzināšanā. Šogad tiks pārbaudītas Rietumvalstu vairāku firmu 16 šķirņu selekcionētās sēklas.
Interesanti, ka deviņdesmito gadu sākumā salīdzināšanai par standartu ņemts ‘Mežotnes hibrīds’. Lietuviešu lauksaimniecības doktors pazīst latviešu speciālistus, arī mežotnieku Vitoldu Tūlu. Savukārt arī viņš atceras kolēģi, jo kādreizējai Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijai bija līdzīga darba specifika ar Rumokiem.
