Pašlaik piederu tai cilvēku grupai, kam grūti formulēt savu viedokli. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir ļoti nopietns solis, tāpēc tas ir rūpīgi jāapdomā un jāizvērtē pēc iespējas objektīvāk.
Pašlaik piederu tai cilvēku grupai, kam grūti formulēt savu viedokli. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir ļoti nopietns solis, tāpēc tas ir rūpīgi jāapdomā un jāizvērtē pēc iespējas objektīvāk. Regulāri sekoju līdzi notikumiem šajā jomā, tāpēc ir radušās dažas pārdomas. Vairākumam cilvēku gluži vienkārši trūkst informācijas par Eiropas Savienību, tās mērķiem, par plusiem un mīnusiem. Daudziem vēl atmiņā ir PSRS laiki un viņi Eiropas Savienību pielīdzina šim padomju «monstram». Daudz ir eiroskeptiķu, daudz ir tādu, kuri nevar formulēt savu viedokli. Aptaujas un iegūtie statistikas dati mani īpaši nepārliecina. Kā jau minēju, par maz tiek skaidrots – kas īsti ir Eiropas Savienība, ko mums dos iestāšanās šajā organizācijā?
Eiropas Savienība ir valstu ekonomiska savienība. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzas valstis cenšas iestāties šajā organizācijā – nostiprināt un attīstīt savu ekonomiku. Domāju, ka šādā ziņā Latvija būs ieguvēja. To apliecina jau ceļš uz Eiropas Savienību – valstij ir jābūt pietiekami attīstītai, ar stabilu ekonomiku, lai kļūtu par šīs organizācijas dalībnieci. Veiksmīgi attīstoties valsts ekonomikai, protams, ka stabilizēsies arī situācija pašvaldībās, pagastos. Ieguvējiem ir jābūt visiem (vismaz teorētiski).
Nākamais svarīgais punkts – Eiropas Savienība pieprasa, lai kandidātvalsts būtu izveidojusi stabilu institucionālu sistēmu, kas nodrošinātu demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu. Tātad – ieguvēji ir Latvijas valsts iedzīvotāji. Apzināti nelietoju vārdu «pilsoņi», jo ieguvēji tiešām būs visi, arī nepilsoņi.
Atgādināšu vēlreiz – manuprāt, pozitīvs ir pats Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību, valsts sakārtošana visās jomās. Vienīgi – vai tas nenotiek par strauju? Mēs pāris gados cenšamies izdarīt to, kas citām valstīm ir prasījis gadu desmitus. Tas mani dara piesardzīgu.
Nākamā lieta – jebkurā gadījumā lēmumu par iestāšanos vai neiestāšanos Eiropas Savienībā pieņems Latvijas pilsoņi, balsojot referendumā. Tad katram būs jāizsver – kāpēc es balsoju tieši tā, nevis citādāk. Ko es gaidu no Eiropas Savienības?
Domāju, ka iestāšanās Eiropas Savienībā pavērs plašas iespējas Latvijas jaunatnei. Iespēja brīvi ceļot pa Eiropu, mācīties, strādāt – daudzi to izmantos. Un nevajag baidīties par potenciāla aizplūšanu no Latvijas. Ja valsts nespēj piesaistīt šo potenciālu, tas aizplūdīs tik un tā. Šeit darbs valsts politiķiem. Protams, ka Latvijai nav mazsvarīga iestāšanās Eiropas Savienībā kā savdabīgs drošības garants pret lielo Austrumu kaimiņu, kas ir un droši vien arī paliks neprognozējams.
Negribētu piekrist tiem, kuri uzskata, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latviju pārpludinās imigrantu bari. Latvija nav bagātākā valsts, tāpēc nebūs īpaši pievilcīga imigrantiem. Arī pašlaik nelegālie imigranti Latviju izmanto par starpposmu ceļā uz ziemeļvalstīm – Zviedriju, Norvēģiju u. c.
Manuprāt, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā uzlabosies Latvijas sociālā politika. Īpaši tas attiecas uz darba tirgu – dzimumu līdztiesība, bezdarba samazināšana, darba apstākļu uzlabošana utt. Tātad – atkal iegūs gan valsts, gan pašvaldība, arī visa Latvijas sabiedrība.
Lai gan uzskaitīju tik daudz pozitīvu iemeslu un principā atbalstu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tomēr jābūt vairāk informācijas, aktīvāk jāiesaista Latvijas sabiedrība šajā procesā.
Ar cieņu –
A. PAOZOLS Bauskā
