Strīdoties par skolas gada garumu un studentu līdzdalības maksājuma summām, diskusijās netika pat pieminēts, ka studentu vecāki līdzdalības maksājumu veic jau tagad.
Strīdoties par skolas gada garumu un studentu līdzdalības maksājuma summām, diskusijās netika pat pieminēts, ka studentu vecāki līdzdalības maksājumu veic jau tagad.
Studentam ir jāēd, kaut kur jāguļ, jāpērk grāmatas un citi mācību līdzekļi, nevar iztikt bez drēbēm un apaviem. Ne visiem studentiem izdodas to nopelnīt pašiem, īpaši pirmajā kursā. Arī kredītus visi nav pieprasījuši, ne katrs, kurš aizdevumu gribējis, to saņēmis.
«Bauskas Dzīve» aptaujāja septiņas laukos un pilsētā dzīvojošas ģimenes, kuru bērni ir studenti. Izdevumi līdz ar to strauji pieauguši, bet ienākumi ne. Neviens no viņiem nepiekrita atklāti apspriest savas naudas lietas laikrakstā. Netika slēpts, ka viegli nav, tomēr neviens nedomā, ka tāpēc studijas būtu jāpārtrauc.
Studenti uz ceļa
Vidzemes augstskolas studentei Valdai vecāki ēšanai atvēl 20 latu mēnesī. Taupīgi dzīvojot, ar to tiešām varot iztikt. Rīgas augstskolu studentam tiek doti seši līdz desmit latu nedēļā. Ar to pietiekot tikai tad, ja produktus pērk un ēdienu gatavo mājās vai kopmītnē. Dzirdēti nostāsti, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā daži pamanoties pārtikt pat ar četriem latiem nedēļā.
Ja students katru nedēļas nogali brauc uz mājām, ceļanauda biļetei jāatlicina. Tas bieži neizdodas, tāpēc studentu vidū, īpaši Vidzemē un Kurzemē, izplatīta ir «stopošana». Aptaujāto studentu vecāki neslēpa, ka, to uzzinot, sirds esot drebējusi, jo visādus cilvēkus varot sastapt ceļā. Vilcienos studenti pamanoties braukt arī par «zaķi» – bez biļetes. Rīgā studējošajiem nepieciešami seši līdz deviņi lati, lai iegādātos mēnešbiļeti braukšanai sabiedriskajā transportā. Valmierā, piemēram, studenti 20 minūšu garo gājienu līdz augstskolai uzskata par rīta rosmi, kas uzlabo veselību.
Darbu atrod aktīvākie
Daļa studentu dzīvo kopmītnē. Valda Valmierā par vienvietīgu istabiņu maksā Ls 14 mēnesī. Inese studē Rīgā, viņas istabā kopmītnē ir desmit gultu. Grūti mācīties, atpūsties, toties lēti – tikai divi lati mēnesī. Mairai par istabiņu kopā ar trim jaunietēm mēnesī jāmaksā Ls 10. Klusums iestājoties tikai pēc pusnakts, tad varot sākt mācīties. Jelgavā Lauksaimniecības universitātes studentu vairākums dzīvo kopmītnēs (maksa, sākot no Ls 6 mēnesī). Vispirms vi- ņi iepazīstoties ar… aktīvajiem prusakiem, kurus iznīdēt tikpat kā neesot iespējams. Dzīvokļa, istabas vai gultasvietas īre maksā daudz dārgāk. To parasti izvēlas tie, kuri līdztekus studijām strādā.
Darbu Rīgā esot vieglāk atrast nekā Valmierā, Jelgavā vai Ventspilī. Daži iznēsā pastu, slauka ielu, tīra biroju telpas un ceļas piecos no rīta. Tikai krietni pēc pusnakts aizmieg tie, kuri piepelnās bāros un restorānos. Tas studentu vidū esot populārs darbs, dzirdēts, ka dažs no dzeramnaudām vien gada laikā esot sakrājis auto. Studenti pārdod kosmētiku, izplata citas preces, pārdod nekustamo īpašumu. Darbu meklējot, svarīga ne tikai uzņēmība, bet arī kontakti, sakari jeb vecu vecais «blats», atzina vecāki.
Mammas kļūst slaidākas
Ir liela atšķirība, vai studenta ģimenē darbs ir abiem vecākiem vai vienīgā apgādniece ir mamma. Silvija ir šķīrusies, viņa neslēpa, ka piecos gados zaudējusi desmit kilogramu svara. Tas esot noticis, kopš dēls un meita pēc pamatskolas sākuši mācīties ārpus rajona. Viņa atzina, ka iemācījusies būt ļoti taupīga, īpaši pret sevi. Vieglāks mammai esot bijis gads, kad dēls dienējis armijā, bet meita strādājusi par auklīti Vācijā. Tagad abi studē par valsts budžeta līdzekļiem, dzīvo kopmītnē, saņem sociālo jeb iztikas kredītu un piepelnās ar gadījuma darbiem. Silvija atzina, ka grūtākie bijuši pirmie gadi, kad reizēm kļuvis mazliet žēl sevis. Pamazām viņa iemācījusies atsacīties no sapņiem, kuri pašlaik nav piepildāmi. Mierinot doma, ka bērni taču nestudēs mūžīgi.
Pateicībā visiem, kuri atbildēja uz jautājumiem,
Fakti
Studentu vecāki atliek: ārstēšanos, medikamentu iegādi, grāmatu pirkšanu, teātru izrādes, jauna apģērba, apavu, sadzīves lietu iegādi, maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem. Nepatīkamākais: studenta dēļ tiek ierobežotas jaunāko bērnu vajadzības, rodas konflikti.
Kāpēc studenti cenšas strādāt: lai mazinātu atkarību no vecākiem, iegādātos apģērbu, apavus, uzlabotu dzīves apstākļus, atlicinātu naudu izklaidei, ceļojumiem.
Nepatīkamākais: darbu ar mācībām grūti savienot, pasliktinās sekmes, dažiem arī veselība.
