Iecavas pagastā atrodas deviņas izglītības iestādes. Vismazākā ir Zālītes sākumskola.
Iecavas pagastā atrodas deviņas izglītības iestādes. Vismazākā ir Zālītes sākumskola.
Lietderīgi izmanto katru santīmu
Mācību iestāde darbojas bijušā sovhoza centrā. Apdzīvotā vieta atrodas apmēram deviņus kilometrus no pagasta centra. Pašlaik Zālītes ciematā dzīvo 300 cilvēku. Darbojas trīs iestādes – pasts, bibliotēka un skola.
Izglītības iestādes gada budžets ir Ls 19000. «Zālītes skola iztērē vismazāk naudas, turklāt katrs santīms tiek izmantots lietderīgi,» saka vietējās pašvaldības vadītājs Jānis Pelsis. Viņš atzinīgi vērtē skolas direktores Ineses Šahurovas darbību. Viņa izvirza augstus kritērijus mācību satura pilnveidošanā un prasmīgi tiek galā ar saimnieciskām lietām. Direktoru atestācijas komisijas locekļi, kuri 4. aprīlī vērtēja Ineses Šahurovas darbu, bijuši izbrīnīti par estētisko vidi un pedantisko kārtību. Iestāde patiešām atgādina rūpīga saimnieka mājas.
Iedzīvotāji cieš trūkumu
Skolā veikts pētījums par audzēkņu ģimeņu sociālo statusu. Pastāvīgs darbs ir 11 skolēnu vecākiem, 20 vecāku ir bezdarbnieki, bet septiņi gūst ienākumus no gadījuma darbiem.
Vecākiem, kuri zaudējuši darbu, vienīgais iztikas avots ir bērnu ikmēneša sociālie pabalsti. Ienākumi nedaudz palielinās vasarā, kad iespējams iesaistīties sezonas darbos zemnieku saimniecībās. Par pusdienām nespēj samaksāt 16 bērnu vecāki, lai gan summa vienam bērnam mēnesī nepārsniedz Ls 5. Ar Iecavas pagasta padomes lēmumu trūcīgajiem piešķirtas brīvpusdienas.
Nabadzības dēļ vairākums ģimeņu skolēniem nevar nopirkt mācību grāmatas. Tās visiem audzēkņiem iegādājas skola. Vairākiem bērniem bez maksas tiek izsniegtas arī darba burtnīcas. Pildspalvas, zīmuļus un citus sīkumus bezdarbnieku bērniem dāvina skolotāji. Patiesībā skola daļēji veic sociālās palīdzības misiju.
Nelabvēlīgā vide ietekmē attīstību
«Mums ir tikai viena labi situēta ģimene,» saka direktore. «Sākumskolā mācījušies abi vecākie bērni, pašlaik to apmeklē jaunākā meita. Tēvs ir uzņēmējs, mamma strādā labi atalgotu darbu Rīgā. Bērni aug veselīgā vidē, kurā radītas visas iespējas attīstībai. Viņiem raksturīga pozitīva domāšana un plašāks redzesloks nekā līdzaudžiem.»
Inese Šahurova min piemēru, kas atklāj sākumskolas audzēkņu ģimenes raksturīgu modeli. Abi vecāki, bezdarbnieki, aizraujas ar alkohola lietošanu. Ģimenē ir divi skolēni. Mājās jau gadiem nav elektrības. Darbu neviens nemeklē. Māte aizbildinās: «Šeit nav, kur strādāt. Uz Iecavu aizbraukt nevaru, trūkst 20 santīmu.» Direktore meklēja palīdzību pagasta sociālās palīdzības centrā. Ģimenes māte tika iesaistīta sabiedriskajos darbos, un pagasta padome pieņēma lēmumu par brīvpusdienu piešķiršanu abiem bērniem. Tā ir izņēmuma situācija, jo parasti padome maksā par pusdienām tikai vienam konkrētas ģimenes skolēnam.
Sākumskolas direktores nostāja pret vecākiem, kuri neko nedara savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, ir kritiska. Viņa uzskata, ka grūtību pārvarēšana ir katra cilvēka ziņā. Nevajag vainot sabiedrību, politisko iekārtu un ekonomikas krīzi. Visvairāk Inese Šahurova raizējas par to, ka sociāli disfunkcionālu ģimeņu atvases aug ar apziņu «man vajag» un pierod, ka labvēļi visu sagādās.
Situāciju analizē psiholoģe
Iecavas pagasta sociālās palīdzības centra psiholoģe Ilze Naguraviča divus mēnešus strādāja Zālītes sākumskolā un vēroja bērnus. Pēc tam viņa apkopoja pētījumus un izstrādāja novērojumu analīzi. Direktore stāsta: «Tā kā lielākā daļa skolēnu dzīvo sociāli nelabvēlīgā vidē, bija nepieciešams novērtēt negatīvo faktoru ietekmi uz bērnu attīstību un mēģināt novērst sekas. Pēc pedagogu lūguma Ilze Naguraviča ar vairākiem skolēniem un viņu vecākiem strādāja individuāli. Viņas ieteikumi mums ir ļoti svarīgi ikdienas darbā.»
Ģimenēs valdošais trūkums un vecāku inertums bērnos var radīt mazvērtības kompleksu. Tādēļ psiholoģe iesaka skolēnus iesaistīt kopīgu projektu izstrādāšanā, lai viņi apzinātos savu nozīmību. Tikpat svarīgi bērnam ir atrast vietu klasē un skolā. Novērots, ka daudziem nelabvēlīgo ģimeņu skolēniem ir pielāgošanās grūtības. Iejušanos jaunā vidē varētu veicināt saskarsmes rotaļas un pārrunas.
Skolas direktore nolēmusi turpināt sadarbību ar psiholoģi, jo dažu bērnu problēmas ir visai sarežģītas. Savukārt Ilze Naguraviča ir gandarīta par izglītības iestādes pedagogu ieinteresētību un vēlēšanos skolēniem palīdzēt.
Zālītes sākumskola dibināta 1992. gadā.
Skolas direktore Inese Šahurova.
No 1996. līdz 1998. gadam tai bija pamatskolas statuss.
Pašlaik latviešu un krievu plūsmā mācās 35 bērni.
Ir divas apvienotās klases.
Bērnudārza grupu apmeklē 12 audzēkņu.
Strādā pieci pedagoģiskie darbinieki.
