Ziņa par premjera A. Šķēles pasakaino bagātību, kas lēšama vairākos desmitos miljonu dolāru, pārklāja nedēļas emocijas.
Ziņa par premjera A. Šķēles pasakaino bagātību, kas lēšama vairākos desmitos miljonu dolāru, pārklāja nedēļas emocijas. Kļūt tik bagātam ar godīgu attieksmi pret tēvzemi nav iespējams, bet šķēliski kosmopolītiskajā izpratnē – es mīlu «šo valsti» – ņemt vairāk, nekā pienākas, jebkurā gadījumā nav smādējami. No vekseļu kalniem, jādomā, pat «muļķu zeme» izskatās rožaina. Satīriķis Valdis Artavs saka: kas no tautas ņemts, tam pie tautas jāatgriežas. Taču premjera miljonu dāvinājums Gaismas pils celtniecībai bija tikai aprīļa joks.
Aprīlis nebūs joku mēnesis. Sociāldemokrāti gatavojas ierosināt izteikt neuzticību A. Šķēles valdībai. Laiks trāpīgi izraudzīts – vadošās partijas reitings sarucis par pusi, bet tās līderis nokļuvis tautas nemīlētākā politiķa lomā. Bet var būt, kas zemu krīt, ātri pieceļas, jo īpaši, ja vara un nauda ir vienās rokās.
Ar «sirdsasinīm» par Šķēles vadības stilu 2. aprīļa TV «Panorāmā» runāja politoloģe I. Ostrovska, premjera tēla veidotāja pirms 7. Saeimas vēlēšanām. Tagad viņa ar «šo cilvēku» nevēloties pat vārdu pārmīt. Jāveido jauna valdība, jārīko ārkārtas vēlēšanas un jāattīrās. Tāda politoloģes skatījumā ir izeja no pašreizējās situācijas, kas draudot ar diktatūru. Bet katra valdības maiņa nozīmē divus soļus atpakaļ un neviena uz priekšu.
Oponenti gan atsaucas uz vadošās partijas spējām ierobežot sava līdera «apetīti». I. Ostrovska to noraida, nosaukdama viņa partijas biedrus mazlietotā svešvārdā – kamarilja («galminieku grupa, ..kuri ar savām intrigām ietekmē valsts lietas personīgo interešu labā», «Svešvārdu vārdnīca», 1996). Ceļš uz valdības krīzi jau iemīts: vakar A. Šķēle atbrīvojis ekonomikas ministru V. Makarovu par nepakļāvību, pretēji valdības lēmumam atņemot Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoram J. Naglim paraksta tiesības, jo viņa pilnvaru termiņš PA valdē esot beidzies. Uz valdības laipas satikušies divi principiāli politiķi. Vienam krītot, arī otrs var novelties.
«Malks» dziļi nožēlo ģenerālprokurora J. Skrastiņa atteikšanos turpināt darbu, ko viņam neliegtu pat Saeimas vairākuma pieprasītā pārbaude: J. Skrastiņš nav apkaunojis prokurora vārdu. J. Ādamsons savu ir panācis, bet J. Skrastiņš atvadoties Saeimas izmeklēšanas komisiju pedofilijas lietā nosauca par «baumu vākšanas iestādi». Runā, ka šī «iestāde» prasīšot darbības pagarinājumu. Laikam tik ilgi, kamēr nebūs apkaunota Latvija no visām pusēm.
Satversmes aizsardzības birojs paziņojis, ka trīs agrāk nosauktās augstās amatpersonas nav saistītas ar pedofiliju. J. Ādamsons šo paziņojumu nosaucis par neobjektīvu un draudējis, ka vēl kaut kas atklāšoties komisijas gala ziņojumā 13. aprīlī. Viņš esot pilnīgi pārliecināts, ka augstas amatpersonas VARĒTU būt iejauktas šajā neglītajā lietā. Žurnālists K. Streips, šo domu turpinot, sacīja, ka tikpat labi kādam no simt deputātiem VARĒTU būt aste.
Jauno Latvijas miljonāru gaismā citāts no V. Artava: agrāk zaga visi pa druskai, tagad – daži, bet daudz.
