Vietējo arbūzu un meloņu sulīgais uznāciens

Viesturu pagasta saimniecība «Padegas» trešo gadu audzē saldās lielogas

«Esam sākumā – tikai pagājušajā nedēļā pirmos arbūzus un melones no lauka nonesām,» teic piemājas saimniecības «Padegas» īpašnieki Sandra un Artis Icaki. Viņiem šī jau būs trešā sulīgo siltummīļu piejaucēšanas sezona. Izrādās, aromātiskie augļi garšo ne vien kuplajai Icaku ģimenei un pircējiem, bet arī saimniecības apsardzei haskijam Argo, vistu saimei, lapsenēm un vēl kādiem zaglīgiem zvēriņiem.

Arbūzi vistām, melones zaptē
Šis laiks, kad naktīs tik vien kā desmit grādi, nepatīk nedz melonēm, nedz arbūziem. Arī sausumu un saulīti tie vairāk gaida nekā kārtējo lietusgāzi. Arbūziem jau šur tur uzbrukusi vīte, bet tas nozīmē, ka dzinums kalst un augļu augšana tajā stājas. Savukārt melones no mitruma pārbagātības un straujas piebriešanas sākušas plaisāt. Bet tur, kur sabojāta melone, tur lapsenes klāt. Kad augļi iebojāti, jādomā, kā tos pārstrādāt. Arbūzi tiek izcienāti vistām. Savukārt melones – vai nu savārītas ievārījumā kopā, pie-mēram, ar smiltsērkšķiem vai noteiktas šķirnes der arī sukāžu gatavošanai. Salīdzināšanai pērn augustā – abu kultūraugu gatavības laikā bija ļoti labi laikapstākļi.

«Šo lauku vispār saucam par prieka dārzu. Pašlaik gan dēļ laikapstākļiem un slapjuma esam tādi samulsuši. Likām lielas cerības. Domājām, tā kā esam daudz ieguldījuši, vajadzētu visam būt arī vairāk un labāk. Nu pagaidām gan vēl nekā nevar saprast, cik nogatavosies, cik sabojāsies,» domīgi nosaka Sandra.

Artis, pēc dabas pesimistiskāks, esot ļoti pārdzīvojis to, ka lietus tik līst un pietrūkst siltuma un sausuma. Taču pēc šajā nedēļā Dobeles novadā piedzīvotā nu tas vairs nešķietot tik traģiski. «Mēs jau arī dabūjām krusu, bet tā bija ļoti īsu brīdi, un graudi bija nelieli. Redzējām pāri laukiem, kas tur gāja pāri, – vienkārši balta siena. Ja tāda krusa būtu bijusi pie mums, viss būtu izpostīts, bet mums no šī visa ir jādzīvo – citu ienākumu nav,» nosaka «Padegu» saimnieks.