Dailes teātra skatuve virmo kaislību tvaikā. Īstā krievu pirtī ar ciparotām skārda vanniņām peras vīri un sievas, tērpti kā eņģelīši vienādi baltās kleitiņās. Nikolaja Gogoļa «Precības» izstaro krieviskas kaislības un atsedz tipiskus krievu raksturus.
Dailes teātra skatuve virmo kaislību tvaikā.
Īstā krievu pirtī ar ciparotām skārda vanniņām peras vīri un sievas, tērpti kā eņģelīši vienādi baltās kleitiņās. Nikolaja Gogoļa «Precības» izstaro krieviskas kaislības un atsedz tipiskus krievu raksturus.
Izlec pa logu
«Līgavainis laimīgs ir tikai tad, ja viņš ir muļķis. Ja cilvēks domā, tad viņš raizējas par nākotni… Līdz šim viņš bija «es», bet tagad viņš būs «mēs». Nav nekādi joki.» (Aleksandrs Puškins)
Podkoļosins (Juris Žagars) beidzot nolēmis dibināt ģimeni. Fjokla Ivanovna (Mirdza Martinsone) nolūkojusi viņam piemērotu sievu. Vēl tik tāds nieks, kā jāapprecas. Un tas nav nemaz tik vienkārši. Pieņemt lēmumu, no kura būs atkarīga visa turpmākā dzīve. Podkoļosinam palīdz draugs Kočkarjovs (Ģirts Ķesteris). Nolūkotā Agafja Tihonova (Vita Vārpiņa) beidzot ir nolēmusi savas nākamās dienas vadīt sievas kārtā. Arī viņai ir grūti pieņemt lēmumu, jo precinieki ir četri. Kad nu beidzot viņa izvēlējusies Podkoļosinu un precību dienā, balti tērpta, gaida līgavaini, viņš, tā arī nespēdams spert izšķirīgo soli dzīvē, no kāzu mājas aizmūk, izlecot pa logu.
Par iešanu pie altāra
«Patiesībā līgavaiņi ļoti reti lec ārā pa logiem pirms precībām, tāpēc ka tas, nerunājot nemaz par visu pārējo, ir neērti. Tomēr tik daudz līgavaiņu, pat cienījamu un gudru cilvēku, pirms iešanas pie altāra paši savas sirds dziļumos būtu gatavi atzīt sevi par Podkoļosiniem.» (Fjodors Dostojevskis)
Sanktpēterburgas režisora Mihaila Gruzdova iestudējumi Dailes teātrī bijuši skatāmi vairākkārt. Viņa vārds ir garantija augstai kvalitātei, trāpīgai aktieru izvēlei un rūpīgam darbam pie katras nianses izrādē. Lieliski izmantotas Dailes teātra lielās skatuves tehniskās iespējas. Deju numuros viegli pamanāms krievu temperaments un kaislība. Katram lugas varonim režisors centies iedot savdabīgu tēla niansi, kas izpaužas žestā, runā vai uzvedības manierēs. Mirdzas Martinsones Fjokla Ivanovna kā profesionāla savedēja ierauj ar večiem šņabi. Jura Kalniņa jūrnieks Ževakins, saņēmis atraidījumu no Agafjas Tihonovnas, atklājas tik nelaimīgi žēlojams. Bezgala naivs ir Ivara Auziņa Anučkins, kura līgavai noteikti jāprot franču valoda. Pēc ilgāka laika uz skatuves viņiem piemērotā lomā atkal skatāmi Juris Strenga un Ausma Kantāne. Lieliskais aktieru ansamblis skatītāju neatstāj vienaldzīgu. N. Gogoļa komēdija rosina uz pārdomām, un izrādes lieliskais aktieru ansamblis skatītājam sagādā divarpus stundas saistošu mākslas baudījumu.
«Lielākā daļa cilvēku precībās saskata aizlienētas šalles, jaunu karieti un sārtus rītasvārkus. Citi – pūru un rāmu dzīvi. Vēl citi precas tāpēc, ka visi precas, tāpēc ka viņiem ir 30 gadu. Pajautājiet viņiem, kas ir laulība. Viņi jums atbildēs: «Es precos, tas ir – ziedoju savu neatkarību, savu bezrūpīgo, kaprīzo neatkarību.»» (Aleksands Puškins)
