Klusi, bez paliem un krasām laika maiņām atnāca pavasaris. Toties pavisam citādas ir sabiedriskās norises: vētras mijas ar plosošām aukām, vārdu plūdi ar atbalsu griezīgumu.
Klusi, bez paliem un krasām laika maiņām atnāca pavasaris. Toties pavisam citādas ir sabiedriskās norises: vētras mijas ar plosošām aukām, vārdu plūdi ar atbalsu griezīgumu. Jūklī, kas sagriezās šonedēļ, ir grūti orientēties, tikai no malas raugoties.
Nedēļas izrādes galvenie varoņi A. Šķēle un V. Makarovs notikumu atvarā ierāva pozīciju, opozīciju un sabiedrību, kuru nodarbina jautājums: kas notiek valstī?
Triju minūšu pietika, lai premjers atņemtu amata portfeli ekonomikas ministram V. Makarovam pēc tam, kad viņš bija anulējis paraksta tiesības Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoram J. Naglim. Mēreni burbuļojošais varas katls sāka vārīties un plūst pāri malām.
A. Šķēle nekavējoties pārņēma ekonomikas ministra un PA valsts pilnvarnieka pienākumus. Smaidīgs, pārliecībā, ka valstī krīzes nav un opozīcijas pieprasītajā uzticības balsojumā 13. aprīlī valdošā koalīcija viņu atbalstīs, premjers devās triju dienu atvaļinājumā uz Vāciju, lai sveiktu meitu 20. dzimšanas dienā. Likās, pārāk optimistiski, lai būtu ticami.
Mājās palikušie sarosījās kā skudriņas, kad pūžņa ritmu kāds iztraucējis. Sākās koalīcijas daudzpusīgas konsultācijas par valstī notiekošā diagnozi. Partiju konferences mijās ar valdes sēdēm, žurnālistu un politiķu domu apmaiņa radio, televīzijā un presē ar mēģinājumiem izgaismot A. Šķēles 29 miljonu dolāru vērtā vekseļa izcelsmi. Taču premjeram ar nožēlu bija jāatzīst, ka valdībā un Saeimā nav tik gudru galvu, kuras spētu izprast vekseļa dabu. Speciālisti manipulācijas ar «Ave Lat» nosaukuši arī par izplatītu netīras naudas atmazgāšanas veidu.
A. Šķēlem tomēr nācās respektēt Uzņēmumu reģistra valsts galvenā notāra M. Gulbja atzinumu, ka V. Makarovs attiecībā pret J. Nagli rīkojies likumīgi, kaut gan pats tieslietu ministrs V. Birkavs apgalvoja: neviena tiesa nepierādīs, ka PA ģenerāldirektors ir jāpārvēlē…
Milzīgā steigā otrdien, 11. aprīlī, dažu stundu laikā A. Šķēle panāca sev un J. Naglim labvēlīgu balsojumu, pagarinot PA ģenerāldirektora pilnvaru termiņu. «TB»/LNNK ministri bija bezspēcīgi. Sekoja apvienības priekšsēdētāja M. Grīnblata paziņojums: uzskatām par neiespējamu turpmāk atbalstīt A. Šķēles valdību. Savukārt premjers apsolīja pieprasīt «TB»/LNNK ministru demisiju.
Notikumi apsteidza pat Šķēli. Uzzinājis, ka Jaunā partija uzticības balsojumā viņu neatbalstīs, premjers jau 12. aprīļa rītā paziņoja par demisiju ar viņam vien piemītošu šarmu. Arī zaudēt A. Šķēle prot.
Lamātie «tēvzemieši», saglabādami koalīcijā paši sevi, palīdzēja varas augļus plūkt gan Jaunai partijai, gan «Latvijas ceļam», kā arī A. Šķēlem kārotāko – pārraudzību par Privatizācijas aģentūru.
Uz jautājumu – kas notiek valstī? – ir tikai viena atbilde: notiek vistreknāko un ienesīgāko objektu privatizācija. Pārfrāzējot demisionējušā premjera A. Šķēles sacīto citā nozīmē, privatizācija nav nekāds skaistumkonkurss…
