Gailīšu pagastā praktizējošais ģimenes ārsts Vilnis Druva apguvis sāpju terapijas metodi.
Gailīšu pagastā praktizējošais ģimenes ārsts Vilnis Druva apguvis sāpju terapijas metodi.
V. Druva mācījies pie Valmieras daktera Gunta Iļķēna. Viņš izveidojis privātpraksi sāpju terapijā. Vilnis Druva 1999. gadā apguvis pilnu apmācības kursu sāpju terapijā, saņemot atbilstošu sertifikātu. V. Druva uzsver, ka tā ir pilnīgi jauna pieeja sāpju ārstēšanai, meklējot to izcelsmes cēloņus, nevis mēģinot nomākt sekas.
Ārstiem un pacientiem labs palīgs varētu būt G. Iļķēna «Rokasgrāmata sāpju ārstēšanā un profilaksē», kas pagājušajā gadā izdota Valmierā. Ap desmit procentu no pasaules iedzīvotā- jiem ik dienu cieš hroniskas sāpes. Latvijā tādu varētu būt ap 20000, viņu vairākums dzīvo laukos. Tā savas grāmatas ievadā raksta ārsts G. Iļķēns.
Kāpēc jūs, dakter Druva, ieinteresēja sāpju terapija?
– Šī terapija mani gan pārsteidza, gan deva atbildi uz daudziem jautājumiem, kas radušies praksē. Šī terapija paredz aktīvās ārstēšanas metodes, kas iedarbojas uz sāpju cēloņiem. Sāpes veidojas cilvēka apziņā, tas ir apziņas produkts. Psihiskie procesi izraisa pārmaiņas organismā, un tas ir ciešanu iemesls. Savukārt sāpes rada pārmaiņas psihē, slimnieku māc bailes no tām.
Tas ir kā apburtais loks, vai ārsts var palīdzēt to pārtraukt?
– Pacientam jāsaprot, ka arī pašam aktīvi jādarbojas veselības uzlabošanā un saglabāšanā. Nekļūs labāk, nekustīgi guļot, pat ja tiks apēsts kalns pretsāpju tablešu. Medikamenti, barības vielas un skābeklis nenokļūs līdz slimajai vietai, ja saspringto muskuļu dēļ asins plūsma ir kavēta. Sauciet to par rīta vai vakara vingrošanu, bet kustības organismam ir dzīvības zāles. Pacientiem tas jāsaprot, nevis jāpieņem, ka dakteris sajucis prātā, iesakot savu iespēju robežās vingrot cilvēkam, kuram, piemēram, sāp kāja vai locītavas. Kurš ir dzīvs, tam jākustas.
Vai pacients jūt arī citas pārmaiņas?
– Sāpēm turpinoties ilgstoši, sāk mainīties arī domāšana, uzvedība, saasinās vai arī tiek nomāktas emocijas. Fiziskas sāpes ir spēcīgs stresa faktors, kas traucē organisma funkcionēšanu, bloķē aizsargsistēmas, papildus sasprindzina muskuļus. Tā rodas pārmaiņas psihē, stress, depresija, kas izraisa spēku izsīkumu. Tas rāda, ka sāpes jāārstē ar psiholoģiskām metodēm.
Cik ilgi var gaidīt, varbūt sāpes pāries tāpat?
– Ne velti ārsti ieteic, ja, piemēram, sāk sāpēt galva, nav jāgaida, zāles jāiedzer iespējami ātrāk. Mūsu eksistenci regulē centrālā nervu sistēma. Ilgāku laiku ciešot sāpes, rodas pārmaiņas galvas smadzeņu garozas laukos, kas uztver un apstrādā šos signālus. Šī aktivitāte saglabājas arī pēc sāpju kairinātāja izzušanas. Saskaņā ar sāpju terapijas principiem, pacientam ir ļoti liela loma ārstēšanās procesa panākumos. Ārsts var tikai palīdzēt.
Svarīgi ir apmeklēt ārstu, pirms sāpes kļuvušas hroniskas. Tad izveidojas situācija, ko sauc par sāpju slimību. Katrs sāpju kairinājums rada atbildes reakciju muguras smadzenēs. Muskuļi ap slimo vietu saspringst, nogurst un arī paši sāk sāpēt. Var būt tā, ka trauma jau izārstēta, bet saspringums, sāpes muskuļos paliek, turklāt tiek saspiesti arī nervi, sāp vēl citās vietās ķermenī.
Vai ir kādi sekmīgas ārstēšanas nosacījumi sāpju terapijā?
– Vispirms jātiek skaidrībā, kas un kāpēc sāp. Jātiek līdz slimības saknei. Ārstēšanai vienlaikus jāiedarbojas uz visiem sāpju slimības cēloņiem – gan psihiskajiem (stress, depresija, traucējumi uztverē, domāšanā), gan fiziskajiem (mazkustība, stājas defekti), arī uz sāpošo muskuli, locītavu, nospiesto nervu. Tomēr pati svarīgākā ir profilakse, lai nepieļautu sāpes. Protams, šīs atziņas nevar absolutizēt, jo gluži cita pieeja ir, ārstējot onkoloģiskus slimniekus vai arī tos, kuri guvuši fiziskus orgānu bojājumus traumās. Sāpju terapija ir jaunums tikai Latvijā. Ārzemēs tā pazīstama jau agrāk.
Vai jūs var apmeklēt pacienti ar dažādām sāpēm un cerēt uz panākumiem ārstēšanā?
– Tas jau notiek. Tomēr vēlreiz uzsveru, sāpju terapija nav maģija ar pārdabisku spēku klātbūtni, tā arī no pacienta prasa izpratni, gribu un līdzdalību.
