Mūsas mežniecībā piektdien, 14. aprīlī, noslēdzās Bauskas virsmežniecības organizētais mācību semināru cikls mežu īpašniekiem.
Mūsas mežniecībā piektdien, 14. aprīlī, noslēdzās Bauskas virsmežniecības organizētais mācību semināru cikls mežu īpašniekiem.
Meža dienu ietvaros semināri notika visās piecās mežniecībās. Šoreiz virsmežniecības darbinieki skaidroja un rādīja, kā pareizi atjaunot mežu, to stādot un kopjot. Katrs semināra dalībnieks varēja iegūtās zināšanas tūdaļ pārbaudīt praksē.
Mežkopji skaidroja, kā sagādāt stādmateriālu, kā to transportēt, pierakt un sagatavot stādīšanai. Mežu īpašnieki tika informēti par augsnes sagatavošanas nepieciešamību un iespējām, par skuju koku stādu ķīmisku apstrādi, kociņu stādīšanas paņēmieniem. Tika norādīts, piemēram, lai nodrošinātu stabilu ieaugumu, priedi ieteicams stādīt tikai sagatavotā augsnē. Svarīgi ir neapžāvēt stādu un sējeņu saknes, jo tās ir vārīgākas pret apžāvēšanu nekā augļu kokiem. Pašreiz mehanizētu augsnes sagatavošanu rajonā veic SIA «Lāns» un «Bērzkalni». Pakalpojumu gan iepriekš iesaka saskaņot ar mežniecībām.
«Studenti» apliecina vēlmi mācīties
«Maldās tie, kuri domā, ka mežu iestādīt ir vienkārši,» uzrunājot Vecumnieku pagasta mežu īpašniekus 11. aprīlī, sacīja Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Bulle. «Pieļaut kļūdas mežu atjaunošanā nozīmē ne tikai mazināt nākotnes meža kvalitāti, bet arī nomest zemē laiku un naudu.» Virsmežzinis aicināja visus mežu īpašniekus, pirms uzsākt darbus, vērsties pēc padoma mežniecībās, jo to darbiniekiem ir pienākums sniegt konsultācijas privāto mežu īpašniekiem.
Semināra norisei Vecumnieku mežniecībā sekoja arī «Bauskas Dzīve». Žurnālista uzrunātie semināra dalībnieki neslēpa, ka viņi ieradušies uz mācībām, lai pilnveidotu zināšanas mežkopībā. «Galvenais, ka šādos semināros var uzzināt daudz praktisku lietu,» sacīja mežīpašnieks Česlavs Miklaševičs no Misas.
Semināra dalībnieku vidū bija arī Vecumnieku pagasta lauksaimniecības organizatore Anita Smilškalne. Viņa atklāja, ka ieradusies, lai iegūtu informāciju gan kā mežīpašniece, gan arī lai varētu palīdzēt rast atbildes uz zemnieku jautājumiem par mežu apsaimniekošanu.
Neapmežos izcirtumus, nebūs cirst!
Semināros tika vērsta mežīpašnieku uzmanība arī uz jauno Meža likumu, kas stājies spēkā 17. martā. Saskaņā ar to, meža stādīšanai jāizmanto sertificēts stādmateriāls, kas iegādāts kokaudzētavās. Stādīt drīkst arī mežeņus, to iepriekš saskaņojot ar ieguves vietas (meža) īpašnieku un mežniecību. Mežīpašniekiem jebkurā gadījumā stādu izcelsme ir jāreģistrē mežniecībā, lai nākotnē varētu pierādīt, ka mežs ir cēlies no kvalitatīva stādmateriāla.
Privātajos mežos Bauskas rajonā «uzkrājies» 180 hektāru neapmežotu izcirtumu, kuriem likuma noteiktais trīs gadu apmežošanas termiņš beidzas šogad. Kamēr izcirstās platības netiks atjaunotas, ciršanas apliecinājumu nesaņems. To turpmāk nevarēs saņemt arī tad, ja mežā nebūs veikta inventarizācija un tās materiāli iesniegti mežniecībā. Īpašniekiem, kuriem ir meža apsaimniekošanas projekts, atsevišķi veikt inventarizāciju nevajag. Meža apsaimniekošanas projekts būs vajadzīgs tikai tām saimniecībām, kuras vēlēsies saņemt subsīdijas meža atjaunošanas finansēšanai.
Bez ciršanas apliecinājuma īpašnieks arī turpmāk savā mežā gadā drīkstēs izcirst līdz 10 kubikmetriem malkas, taču tikai sausos un vēja nogāztos kokus. Ciršanas apliecinājums nav vajadzīgs, kopjot jaunaudzes, kurās izcērtamo kociņu celma diametrs nav lielāks par 12 centimetriem.
Lielākā daļa no iepriekšējos gados izgatavotajos mežu apsaimniekošanas projektos iekļautajiem saimnieciskajiem rīkojumiem var neatbilst tagad spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem. «Tādēļ meža īpašniekam vecajos projektos taksatora dotie saimnieciskās darbības rīkojumi jāvērtē kritiski. Labāk kopā ar mežzini ikreiz izskatīt attiecīgās saimniecības meža inventarizācijas materiālus, ja saimnieks vēlēsies savā mežā cirst kokus,» iesaka virsmežzinis A. Bulle.
fakti
Iegaumē, ko nosaka jaunais Meža likums:
Meža stādīšanai jāizmanto sertificēts stādmateriāls. Stādīt drīkst arī mežeņus, to iepriekš saskaņojot ar ieguves vietas (meža) īpašnieku un mežniecību.
Mežniecība turpmāk neizsniegs ciršanas apliecinājumus meža īpašniekam, kurš nebūs trīs gadu laikā izcirstās platības atjaunojis vismaz 80 procentu apmērā.
Meža apsaimniekošanas projekts turpmāk nav obligāts.
Ik gadu līdz 1. februārim visiem mežu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir jāiesniedz mežniecībā informācija, kas meža īpašumā gadā paveikts.
