Šī pavasara atnākšana un darbi notiek bez brunavieša Alfrēda Grāvīša tiešas līdzdalības. Darbīgais būvnieks un gaišais ziedu gleznotājs sava mūža 82. Lieldienas sagaida Bauskas slimnīcas terapijas nodaļā.
Šī pavasara atnākšana un darbi notiek bez brunavieša Alfrēda Grāvīša tiešas līdzdalības.
Darbīgais būvnieks un gaišais ziedu gleznotājs sava mūža 82. Lieldienas sagaida Bauskas slimnīcas terapijas nodaļā.
Tas gadījies gluži negai- dot un muļķīgi. Dēls viņu atvedis uz Bausku pie friziera. Sareibusi galva, pagurusi sirds, un viņš pakritis. «Rau, tieši uz deguna, cik neveikli,» Grāvīštēvs stāsta, taustīdams biezo pārsēju. Pēdējos gados bieži nācies būt slimnīcā. Arī šis gads iesācies skumji. Janvārī mūžībā pavadīta dzīvesbiedre, ar kuru kopā būts 50 gadu.
Kad nu jāguļ, ir laiks pārdomāt visu garo mūžu. Savā ģimenē viņš bijis pastarītis, septītais bērns. Tikko sesto klasi Jēkabpils apriņķa Antūžu skoliņā pabeidzis, devies uz Rīgu pie māksliniekiem mācīties gleznot. Par profesionāli tomēr nav izdevies kļūt, jo bijis jāstrādā maizes darbs. Spēka gadus Alfrēds Grāvītis kopā ar ģimeni pavadījis Brunavas pagastā. Puķes un dabas mirkļi apstādināti ap 400 gleznās un zīmējumos. Grāvīštēvs atminējās, ka viņa jaunībā Lieldienas vienmēr bijušas prieka pilnas. Ar strauju un augstu šūpošanos, dziesmām un ālēšanos. Vēlākos mūža gados viņš šos Kristus augšāmcelšanās svētkus ierasti svinējis kopā ar Budbergas luterāņu draudzi. Tās bija citas izjūtas un citāds prieks. Tagad pienācis laiks dzīvot rāmāk un apcerīgāk, cik nu tas pagurušais «motors» vēl ļaujot un cik Dievs vēlējis.
