Vaļecku ģimenes krājumā ir 25 piena separatori, kas glabājas Vecumnieku pagasta «Liepsalās».
Vaļecku ģimenes krājumā ir 25 piena separatori, kas glabājas Vecumnieku pagasta «Liepsalās».
Trīs gados izdevies savākt tik daudz un dažādu vecumu un modifikāciju «centrifūgu». Tās sameklētas Bauskas un Rīgas rajonā.
Kolekcija noder ikdienā
Sandra un Aleksandrs Vaļecki sevi piepulcina Breša zemniekiem. Deviņdesmito gadu sākumā viņi nopirka «Liepsalas» un saimnieko šobaltdien. Visi ienākumi ir no gotiņām, un bez separatora tirgus preci nekādi neizdotos sagatavot. Starp citu, pašlaik pienu «maļ» ar «Alfa laval» senu centrifūgu. Vienā stundā var ar roku «izgriezt» 200 litru. Pārdod pienu, krējumu vai biezpienu. Gatavo arī sieru un sviestu. Sandra gan ir diplomēta bibliotēku zinātņu speciāliste, bet vairāk gadu pagājis zemnieces rūpēs. No mammas viņa izzinājusi un iemācījusies mazās piensaimniecības gudrības.
«Borei» atrasta «meita un māte»
Trīs Vaļecku bērni ir gandrīz tikpat zinoši par kolekciju kā vecāki.
Jānis nosaka: «No tēta visu samācījos. Man vislabāk patīk «Bore». Esmu atradis viņai «māti un meitu», nu tādas divas izskatā līdzīgas mašīnas.» Krājumā ir vairāku firmu un dažādu lielumu separatori, bet vairākumā tomēr «Alfa laval» ražojumi. Aleksandrs visus eksemplārus ir rūpīgi izpētījis un secinājis: «Nevienai mašīnai nav izdevies atrast ražošanas gadu. Ir visi citi parametri – modeļa nosaukums, izgatavošanas vieta, piena bākas tilpums, jauda stundā. Varbūt izlaides laiks ar nolūku slēpts, varbūt es to neprotu atšifrēt.»
Lielākā daļa mašīnu ir gatavas darbam. Sandra mudina parādīt kādu gluži neparastu modeli. Pienu no krējuma atdala nevis ar šķīvīšu palīdzību, bet pavisam citādi. Ap metāla asi sarindotas izliektas plāksnītes, kas pašķiramas.
Neveicās tik žigli, kā izskatījās
«Liepsalās» gaidītākā TV pārraide ir spēle «Mini mani?». Visi kopā skatoties izdomājuši, ka vajadzētu pieteikties un parādīt separatoru kolekciju, jo tāda nav bijusi piedāvāta. Uz televīzijas studiju aizbrauca Anna, Māra un Jānis kopā ar tēvu. «Ierakstu laiks aizstiepās nesalīdzināmi garāks par ekrānā skatāmo samontēto materiālu,» saka Aleksandrs.
Vaļecki cer savu kolekciju papildināt. Esot žēl, ka lauku sētās izmet vai aprok zemē derīgas mantas. Meklējot eksponātus un tiekoties ar vecajiem ļaudīm, atklājas interesanti fakti, kas noder arī jaunajiem. Aleksandrs tagad zina, ka iespējams restaurēt šķīvīšu nodilušās pumpiņas, kas ir svarīgs elements piena atšķiršanā no krējuma. Kāds onkulītis izstāstījis, kā uzlodēt jaunus izcilnīšus un pagarināt separatoru mūžu.
