Trakumsērgas izplatība būs atkarīga no katra iedzīvotāja rūpēm par savu un apkārtējo veselību un drošību.
Trakumsērgas izplatība būs atkarīga no katra iedzīvotāja rūpēm par savu un apkārtējo veselību un drošību.
Pamatprasība trakumsērgas profilaksē ir suņu un kaķu vakcinēšana un turēšanas noteikumu ievērošana. Tā uzsver Bauskas rajona Veterinārās pārvaldes (VP) vadītājs Jānis Bite.
Saslimšana vēršas plašumā
Lai gan pēdējā laikā pieaudzis saslimšanas gadījumu skaits, J. Bite uzskata, ka situācija nav ārkārtēja, bet gan likumsakarīga. Deviņdesmitajos gados Eiropā sākta lapsu orālā imunizācija. Proti, mežos un laukmalās tiek izliktas īpašas ēsmas. Tās apēdot, lapsas iegūst imunitāti pret saslimšanu ar trakumsērgu. Eiropas mēroga imunizācijas programmas vakcinācijas «vilnis» pakāpeniski pārvietojas virzienā no rietumiem uz austrumiem. Bauskas ra- jonā lapsu imunizācija sākta pirms diviem gadiem, Austrumlatvijā tā vēl nav sākta. «Pieredze Vācijā un Polijā liecina, ka pirmajos divos gados pēc vakcinācijas sākšanas pieaug saslimušo dzīvnieku skaits. Turpretī pēc pieciem gadiem trakumsērgas problēma pakāpeniski izzūd,» stāsta J. Bite. Viņa skatījumā trakumsērgas uzliesmojumu veicinājusi arī «mīkstā» ziema. Tās dēļ nomodā palikuši jenotsuņi un āpši, kam citādi būtu jāatrodas ziemas guļā.
Faktu, ka pagājušajā ziemā apkārt klaiņojuši jenotsuņi, apstiprina arī Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Bulle. «Tomēr ir grūti spriest par cēloņiem, jo nav pirmais gads, kad epidēmija vēršas plašumā,» atzīst virsmežzinis. Pašlaik izsludināta trakumsērgas epidēmija. Mežniecībām uzdots kopā ar medniekiem veikt visus nepieciešamos profilakses pasākumus, pastiprinātu vērību veltot «kaitēkļiem» – lapsām, klejojošiem suņiem un kaķiem. Ar Valsts Mežu dienesta darbinieku starpniecību rajonā jau vairākkārt veikta lapsu orālā vakcinācija, pēdējā notikusi šī gada sākumā.
Ar suņiem un kaķiem jātiek galā pašiem
Viena no ievērojamām trakumsērgas izplatītāju «riska grupām» ir suņi un kaķi. To vakcinēšanas, reģistrēšanas un skaita ierobežošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 1995. gada 3. oktobrī apstiprinātie «Suņu un kaķu turēšanas noteikumi». Tā informē rajona Padomes galvenais speciālists juridiskajos jautājumos Modris Mākulēns. «Zaudējumus, ko cilvēkam nodarījuši klaiņojoši suņi vai kaķi, cietušais ir tiesīgs pieprasīt atlīdzināt vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajās robežās incidents noticis. Savukārt pašvaldību ziņā ir kontrolēt minēto noteikumu izpildi un sodīt dzīvnieku īpašniekus, kuri tos neievēro,» uzsver M. Mākulēns.
Rajona Padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis secina, ka pašvaldību rīcība ir ļoti ierobežota. Lai gan katrs kustoņa saimnieks zina, kā pareizi jārūpējas par savu mīluli, noteikumi bieži vien tiek ignorēti. Uzturēt dienestu, kas izķertu klaiņojošus suņus un kaķus, pagastu pašvaldībām nav pa spēkam, atzīst priekšsēdētājs. Savukārt M. Mākulēns spriež, ka pašvaldības varētu lemt, kā kopīgiem spēkiem šādu dienestu izvei- dot.
