Pareizticīgo konfesija 30. aprīlī svinēs Lieldienas.
Pareizticīgo konfesija 30. aprīlī svinēs Lieldienas.
Kristiešu svarīgāko svētku datumu nosaka pēc Mēness kalendāra. Lieldienas atzīmē pirmajā svētdienā pēc jauna Mēness iestāšanās, skaitot no pavasara saulstāvju datuma. Tā kā pareizticīgo konfesijā pieņemts skaitīt laiku pēc vecā stila, tad Lieldienas ir nedēļu vēlāk.
Svētajos Rakstos Lieldienu svinēšana nav pieminēta, tādēļ valda uzskats, ka pirmie kristieši tradīciju aizguvuši no senajiem jūdiem. To atzīst arī valodu pētnieki. Senebrejiem bija Passā svētki. Tajos pieminēja notikumu, kad nāves eņģelis pagājis garām apmetnei, kur bija paslēpies Jāzeps un Marija ar savu pirmdzimto.
Slāvu cilmes valodās Lieldienu nosaukums ir Pasha, kas tulkojumā no senebreju valodas nozīmē ‘pāreja’. Tā ir pāreja no nāves uz dzīvību, no tumsas valstības uz gaismu. Kristus Augšāmcelšanās katram ticīgajam iezīmē pilnīgi jaunu lietu kārtību, kuras pamatā ir mūžīgās dzīvības ideja.
Mūžīgā dzīvība ir garā, nevis miesā.
Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo draudzes svētdienas skolas pedagoģe Irina Vasiļjeva kopā ar skolēniem gatavojas svētkiem. Lieldienu rītā svētdienas skolas audzēkņi pēc dievkalpojuma rīkos koncertu draudzes telpā. Nākamajā dienā – 1. maijā – paredzēts Lieldienu sarīkojums Bauskas 2. vidusskolā. To apmeklēt aicināta skolas vadība, vecāki, bijušie svētdienas skolas audzēkņi un absolventi.
Ciešanu nedēļa pareizticīgajiem beidzas 29. aprīļa pusnaktī. Kristieši pulcējas dievnamā, dziedot «Kristus augšāmcēlies!», un sveču gaismā dodas Krusta ceļa gājienā ap baznīcu. Pēc tam notiek dievkalpojums. Baznīcā cilvēki uzturas līdz rītausmai. Irina Vasiļjeva norāda, ka pareizticīgo Lieldienu nakts liturģija nav konfesionāli noslēgta. To var apmeklēt ikviens kristietis.
